ceturtdiena, 19. novembris
SākumsSabiedrība“Iedomātā frontes līnija ir visur!” Drošības eksperte skaidro, kā hibrīddraudi skar ikvienu...

“Iedomātā frontes līnija ir visur!” Drošības eksperte skaidro, kā hibrīddraudi skar ikvienu no mums

Kiberuzbrukumi, sabotāža un dezinformācija – mūsdienu apdraudējumi var skart ikvienu, pat ja ikdienā tos nepamanām. Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, drošības eksperte Sigita Struberga skaidro, kāpēc robeža starp mieru un karu kļūst arvien neskaidrāka, cik gatava Latvija ir krīzēm un kāda loma valsts drošībā ir katram iedzīvotājam.

Apdraudējums var sākties arī mūsu pašu mājās

“Mēs jau esam hibrīda kara apstākļos,” uzsver Struberga, skaidrojot, ka iedomātā frontes līnija ir visur. Viņa norāda, ka hibrīddraudi neaprobežojas tikai ar kiberuzbrukumiem vai dezinformāciju. Tie ietver arī sabotāžu un citas naidīgas darbības, kuras pretinieks var īstenot bez atklāta militāra iebrukuma.

Robeža starp mieru un karu kļuvusi tik neskaidra, ka pretinieks var darboties tā dēvētajā pelēkajā zonā. Tas nozīmē, ka apdraudējumi var pastāvēt arī situācijā, kuru ikdienā joprojām uztveram kā mieru.

“Un te ir katra paša līdzatbildība – gan par savu drošību, gan arī par tuvāko drošību.”

Turklāt kļūdaini būtu uzskatīt, ka šādi draudi skar tikai valsts iestādes vai lielus uzņēmumus. “Būtu maldīgi domāt, ka es jau nevienu neinteresēju. Mēs nezinām, kā var tikt izmantots mūsu rūteris,” viņa brīdina. Arī šķietami ikdienišķas darbības, piemēram, e-pasta un paroļu lietošana, ir daļa no personīgās un kopējās drošības.

Latvija kļuvusi stiprāka, taču pilnīgas drošības nav

Lai gan drošības situācija reģionā ir nestabila, Struberga uzsver, ka Latvijas dalība NATO ir būtisks drošības garants. “Es izvairītos no saukļiem, ka mēs esam drošāki nekā jebkad agrāk,” viņa norāda, vienlaikus atgādinot, ka bez dalības NATO Latvija būtu mazāk droša. Latvijas drošību stiprinājusi arī sadarbība ar Ziemeļvalstīm un citiem partneriem, kā arī pašas valsts ieguldījums drošības spēju attīstībā.

Vērtējot pēdējos gados piedzīvotos izaicinājumus – pandēmiju, migrācijas krīzi un Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā –, eksperte atzīst, ka sabiedrības noturības stiprināšanā panākts ievērojams progress. Viņasprāt, Latvija šajā jomā izskatās labi arī uz Eiropas fona, jo daļa partneru tikai tagad sāk darbu, ko Latvija veic jau vairākus gadus.

“Nekad nebūs tāds brīdis, kad mēs pateiksim – jā, mēs esam simtprocentīgā drošībā vai mēs esam simtprocentīgi noturīgi. Tas viss ir process, kurā mēs nepārtraukti mācāmies.”

Struberga skaidro, ka sabiedrības noturība nozīmē spēju pārvarēt krīzi un pēc iespējas ātrāk atjaunoties. Tas attiecas ne tikai uz militāriem draudiem, bet arī uz dabas stihijām. Piemēram, vētras laikā pazudusi elektrība nedrīkstētu pilnībā paralizēt cilvēka ikdienu. Vienlaikus eksperte uzsver, ka jāturpina sabiedrības izglītošana, tostarp skolās, žurnālistu vidū un vietējās kopienās.

Ar 72 stundu gatavību vien nepietiek

Runājot par gatavību krīzēm, Struberga īpaši izceļ vietējo kopienu nozīmi. “Mēs ļoti daudz runājam par 72 stundu gatavību, bet tas ir fokuss uz tevi kā indivīdu un tavu ģimeni, un ne tik daudz uz tiem, kas tev ir blakus,” skaidro eksperte.

Viņasprāt, svarīgi ne tikai sagatavot krājumus, bet arī veidot savstarpējās sadarbības un atbalsta ieradumus. Vietējās organizācijas var apzināt cilvēkus, kuri gatavi iesaistīties krīzes situācijā, savukārt kaimiņu savstarpēja pazīšanās ļauj laikus saprast, kam būs nepieciešama palīdzība.

“Kopienā ir jāpalīdz arī tiem, kas varbūt nevar. Vai tā būtu vientuļa pensionāre vai kāds cits,” atgādina Struberga: “Šī valsts ir tieši tik stipra, cik stipri ir tās pilsoņi un cik pilsoņi atbildīgi izturas pret šo valsti.”

Līdzās praktiskajai gatavībai būtiska ir arī psiholoģiskā un informatīvā noturība – spēja saglabāt mieru, kritiski izvērtēt informāciju un nepakļauties manipulācijām. Struberga aicina pārbaudīt ziņas oficiālos avotos un atbildīgi izvērtēt, ar kādu informāciju dalāmies.

Eksperte mudina pārdomāt arī savas ģimenes rīcības plānu un atcerēties, ka līdzās valsts pienākumiem pret iedzīvotājiem pastāv arī iedzīvotāju atbildība pret savu valsti. “Neviens cits šo valsti nenosargās kā vien mēs paši,” viņa sarunas noslēgumā uzsver.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

JAUNĀKIE