trešdiena, 23. septembris
SākumsSabiedrībaZinātniekus izglītojam, bet pēc tam pazaudējam? Kāda ir nākotne Latvijas zinātnē

Zinātniekus izglītojam, bet pēc tam pazaudējam? Kāda ir nākotne Latvijas zinātnē

Latvijā jaunos zinātniekus izglītojam, taču tikpat svarīgi ir radīt iespējas viņiem turpināt profesionālo ceļu tepat. Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs un robotikas pētnieks Oskars Teikmanis un LJZA valdes locekle un jaunā zinātniece Rasma Pīpiķe skaidro jauno pētnieku izaicinājumus, zinātnes nozīmi valsts attīstībā un to, kā zinātnieku iesaiste pilsoniskajā sabiedrībā var palīdzēt veidot jēgpilnāku dialogu.

Zinātnieki nevar vienkārši pētīt, ko vēlas

Viens no sabiedrībā sastopamajiem pārpratumiem, pēc Teikmaņa teiktā, saistīts ar akadēmisko brīvību. Tā nenozīmē, ka zinātnieki bez jebkādas kontroles izvēlas pētījumus un saņem tiem finansējumu. “Akadēmiskā brīvība patiesībā nenozīmē, ka pētnieki pēta to, ko grib,” viņš uzsver.

Pirms finansējuma saņemšanas pētniecības projektu pieteikumus vērtē citi attiecīgās nozares zinātnieki, tostarp ārvalstu eksperti. Teikmanis kā piemēru min Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (FLPP), kurā tiek vērtēta projekta zinātniskā kvalitāte, ietekme un pētnieka spēja ieceri īstenot.

Vienlaikus viņš aicina uz zinātnes vērtību skatīties plašāk par tūlītēju praktisku vai komerciālu rezultātu. Šodien šķietami nelietderīgs pētījums nākotnē var izrādīties būtisks, bet iegūtās zināšanas iespējams izmantot gan veselības aprūpē un valsts pārvaldē, gan tehnoloģijās un citās jomās.

“Zinātne, manuprāt, ir visspēcīgākais instruments, kas mums ir kā cilvēcei, kas dod varu cilvēkiem.”

Teikmanis uzsver, ka zinātnes fundamentālā vērtība ir jaunu zināšanu iegūšana. Jo plašāka ir valsts pētniecības kapacitāte, jo labāk tā spēj reaģēt arī uz problēmām, kuru nozīmi iepriekš nav iespējams paredzēt.

Sagatavot zinātniekus, kuri pēc tam aizbrauc

Viena no LJZA aktualitātēm ir jauno pētnieku nākotne pēc doktora grāda iegūšanas. Pīpiķe norāda, ka Latvija iegulda šo speciālistu izglītošanā, taču pēc doktorantūras viņiem nepieciešams arī skaidrs turpmākās profesionālās attīstības ceļš. Ja tāda nav, pastāv risks, ka Latvijā sagatavotie zinātnieki savu karjeru turpinās citur.

Tieši tāpēc LJZA iestājas par stabilu pēcdoktorantūras programmu. Pīpiķe uzsver, ka Latvija nav tik bagāta, lai ieguldītu jauno doktoru izglītībā un pēc tam viņus pazaudētu. Apvienība vēlas, lai pēcdoktorantūras iespējas nebūtu atkarīgas tikai no Eiropas Savienības fondu finansējuma, bet pastāvētu arī stabila valsts programma.

Vienlaikus Teikmanis norāda uz vēl kādu problēmu – Latvijā nav centralizēta akadēmiskās ētikas biroja, kas varētu palīdzēt risināt sarežģītus pārkāpumus, tostarp gadījumus, kas skar vairākas institūcijas. Viņš uzsver, ka akadēmiskās ētikas jautājumu risināšanu nevar atlikt līdz brīdim, kad zinātnes nozarei klāsies labāk. Īpaši neaizsargāti šādās situācijās var būt jaunie zinātnieki, kuru profesionālā pozīcija vēl nav tik stabila.

Tiem, kuri apsver zinātnieka karjeru, Teikmanis iesaka no tās nebaidīties. Lai gan visas problēmas nav atrisinātas, doktorantūras studiju apstākļi Latvijā pašlaik esot, iespējams, labākie, kādi līdz šim bijuši.

Arī cilvēku ar doktora grādu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā, tāpēc pieprasījums pēc augstākā līmeņa speciālistiem, pēc viņa teiktā, saglabāsies un nākotnē varētu pieaugt.

Aiz katra pētījuma ir cilvēks

Zinātnieku interešu pārstāvība cieši savijas ar pilsonisko līdzdalību. LJZA ne tikai veido jauno pētnieku kopienu, bet arī sagatavo atzinumus, piedalās sanāksmēs un sarunās ar ministrijām un politikas veidotājiem. Pīpiķe uzsver, ka jēgpilns dialogs ar pilsonisko sabiedrību nozīmē organizācijas uzklausīt arī tad, kad to teiktais nav ērts vai patīkams.

Tikpat svarīga ir saruna ar sabiedrību par pašu zinātni. LJZA cenšas pētniecību skaidrot saprotamā valodā un dažādos veidos iepazīstināt sabiedrību ar cilvēkiem, kuri aiz tās stāv.

“Zinātne, zinātne, bet aiz katra pētījuma ir arī viens cilvēks.”

Cilvēks un viņa motivācija, Pīpiķes ieskatā, var palīdzēt sarežģīto zinātnes pasauli pietuvināt sabiedrībai. Zinātnieks nav no pārējās sabiedrības atrauta figūra – arī viņš ir tās daļa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

Kreičmanis par “Rudens depresiju” un humora robežām: “Tu joko par visu, un tad ieberzies”

Raidījumā “Trādi rīti” viesojas komiķis Jānis Kreičmanis, kurš šoruden jau trešo reizi piedalīsies humora un izklaides pasākumā “Rudens depresija”. Sarunā viņš stāsta par gaidāmo...

POPULĀRĀKIE