otrdiena, 17. novembris
SākumsDaba un tūrismsZviedrijā lašupēm ir saimnieks, bet kā ir Latvijā? “Zaļais stūris” izgaismo problēmas...

Zviedrijā lašupēm ir saimnieks, bet kā ir Latvijā? “Zaļais stūris” izgaismo problēmas mūsu upēs

Zviedrijā makšķerniekiem ierīkotas īpašas stāvvietas, piekļuves takas un iespēja caur novērošanas logiem vērot lašu migrāciju. Tikmēr Latvijā joprojām aktuāli jautājumi par lašu atražošanu, maluzvejniecību un atbildību par upju apsaimniekošanu. Raidījumā “Zaļais stūris” Māris Olte un Jānis Kļaviņš kopā ar makšķernieku Kārli Goldmani un lašu pazinēju Uģi Circeni salīdzina Zviedrijā pieredzēto ar situāciju Latvijas upēs, īpašu uzmanību pievēršot Gaujai.

Zviedrijā jūtama saimnieka roka

Viesojoties pie Biskes upes (Byskeälven) Zviedrijā, pārsteigusi ne tikai sakārtotā infrastruktūra, bet arī attieksme pret upi. Makšķerniekiem pieejamas īpaši ierīkotas vietas, norādes un stāvvietas, kuru izveidē, kā stāsta Olte, ieguldīti pašu makšķernieku līdzekļi.

Circenis uzsver, ka upes apsaimniekošanā būtiska ir vietējo iedzīvotāju iesaiste. Arī makšķerēšana populārākajās vietās notiek pēc noteiktas kārtības – makšķernieki virzās pa upi, dodot iespēju izmēģināt veiksmi nākamajam. Savukārt daudzās makšķerēšanas vietas ļauj katram atrast sev piemērotāko.

“Viņi visi tomēr ļoti, ļoti cenšas, lai viss tur būtu skaisti,” stāsta Circenis, uzsverot, ka pie upes jūtamas gan apsaimniekotāju, gan vietējo iedzīvotāju rūpes.

Īpašu iespaidu atstājis arī zivju ceļš, kur apmeklētāji caur novērošanas logiem var vērot migrējošos lašus, bet zivju skaitītājs ļauj sekot to kustībai.

Savukārt Goldmanis atceras, kā sakārtotā vide ietekmējusi arī pašu uzvedību. Pēc uzturēšanās vienā no nometnes vietām viņi sagatavojuši malku nākamajiem apmeklētājiem. Redzot citu rūpes par apkārtni, arī pašiem gribējies atstāt vietu labākā kārtībā.

Gaujā lašu ir daudz mazāk, nekā varētu būt

Latvijas upju situācija raidījumā iezīmē pavisam citu ainu. Olte norāda, ka Gaujas lašu populācija ir tālu no sava iespējamā potenciāla, turklāt situācija atšķiras pat starp Latvijas lašupēm.

“Gauja elpo par četriem procentiem. Tāds tas cipars, ko es zinu. Četri procenti no tā, kas varētu būt,” saka Olte. Tā ir viņa aplēse, savukārt Salacā, pēc raidījuma vadītāja vērtējuma, situācija esot ievērojami labāka.

Lai palīdzētu atjaunot lašu populāciju, Gaujā tiek ķerti pieaugušie laši, no kuriem zivju audzētavās iegūst ikrus un izaudzē mazuļus. Tomēr, kā uzsver Goldmanis, problēma ir plašāka – nepietiek tikai ar zivju izlaišanu upē, ja netiek gādāts par to turpmāko izdzīvošanu.

“Vajadzētu arī parūpēties, lai tie mazuļi izaug, lai viņi aiziet uz jūru un tad nāk atpakaļ,” uzsver Goldmanis.

Viens no apdraudējumiem ir hidroelektrostaciju izraisītās ūdens līmeņa svārstības. Olte un Circenis pievērš uzmanību Amatai, kur ūdens līmeņa pazemināšanās nārsta laikā var atstāt lašu ikrus sausumā.

Goldmanis kritizē arī līdzšinējo pieeju lašu atražošanai, uzskatot, ka tajā nepietiekami tiek ņemta vērā ilggadēju makšķernieku praktiskā pieredze. Viņaprāt, svarīgi ir ne tikai izaudzēt un izlaist lašu mazuļus, bet arī izvērtēt, cik veiksmīgi tie vēlāk atgriežas Latvijas upēs.

Maluzvejniecība – problēma, kuru negrib redzēt?

Vēl viena problēma ir maluzvejniecība. Goldmanis uzskata, ka nelegāla zivju ieguve Latvijas upēs joprojām ir izplatīta, lai gan nereti tiek radīts iespaids, ka tā vairs nenotiek.

“Cilvēki paši sev ir iestāstījuši, nezinu kāpēc, ka tās nav,” saka Goldmanis.

Viņš stāsta, ka regulāri saņem ziņas un videoierakstus par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp lašu ķeršanu lieguma laikā. Tomēr šo informāciju vairs ne vienmēr nodod atbildīgajām iestādēm, jo iepriekšējā pieredze radījusi neticību tam, ka ziņojumiem sekos rīcība.

Goldmanis kritizē arī zivju resursu kontroles sistēmu. Viņš apgalvo, ka inspektoru skaits samazinās, jo pensionējušos darbiniekus ne vienmēr aizstāj jauni. Vienlaikus viņš uzsver, ka paši inspektori nereti dara tik, cik viņu iespējas ļauj, un viņiem nākas saskarties arī ar agresīviem pārkāpējiem.

Viņaprāt, lielākā problēma ir atbildības trūkums – dažādas iestādes veic savus pienākumus, taču nav skaidrs, kurš atbild par to, lai Latvijas upēs lašu patiešām kļūtu vairāk.

Tomēr Goldmanis pamana arī pozitīvas pārmaiņas – daļa agrāko maluzvejnieku sākuši dalīties ar informāciju par pārkāpumiem un vairāk interesēties par zivju saglabāšanu.

Zviedrijā redzētais vēlreiz atgādina, cik svarīga ir ilgtermiņa atbildība par upēm. Kā izskan sarunā, nepietiek tikai ar atsevišķiem lašu aizsardzības pasākumiem – nepieciešams arī rūpēties par to, lai šie centieni dotu rezultātu.

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

JAUNĀKIE