pirmdiena, 16. novembris
SākumsAktuāliCik kabatas naudas dot bērnam? Svarīgāk par summu ir trīs vienošanās

Cik kabatas naudas dot bērnam? Svarīgāk par summu ir trīs vienošanās

Pieci eiro bērnam var būt vesels nedēļas budžets. Par tiem iespējams nopirkt kādu našķi, nelielu rotaļlietu vai atlikt daļu naudas sen kārotam pirkumam. Taču nereti pirmdien saņemtā kabatas nauda jau trešdien ir iztērēta, un bērns atkal lūdz papildināt maku. Vecākiem šādā brīdī var rasties neizpratne, tomēr tieši šīs nelielās ikdienas situācijas palīdz bērnam apgūt vienu no svarīgākajiem finanšu principiem: ja visu iztērē šodien, rītdienai nekas nepaliek.

Kabatas nauda nav tikai iespēja bērnam pašam kaut ko nopirkt. Tā var kļūt par pirmo praktisko pieredzi budžeta plānošanā, uzkrājumu veidošanā un patstāvīgu lēmumu pieņemšanā. Turklāt šīs prasmes iespējams apgūt jau ar nelielām summām, negaidot brīdi, kad bērnam būs pašam savi ienākumi.

Rubrikā “Dzīvot gudrāk” šoreiz uzmanība pievērsta tam, kā kabatas naudu izmantot bērna finanšu pratības attīstīšanai. Svarīgākais nav atrast vienu pareizo summu visiem bērniem, bet izveidot saprotamus noteikumus un ļaut bērnam drošā vidē mācīties no savām izvēlēm.

Kabatas naudas apjomu nosaka ne tikai bērna vecums

Vecāki nereti vēlas zināt, cik eiro nedēļā vai mēnesī bērnam būtu jādod. Tomēr universālas summas nav, jo atšķiras gan ģimeņu finansiālās iespējas, gan bērnu vajadzības un patstāvības līmenis. Vienam bērnam pieci eiro nedēļā paredzēti tikai nelieliem priekiem, bet citam tiek uzticēta lielāka summa, no kuras jāsedz arī atsevišķi ikdienas pirkumi.

Tāpēc pirms konkrētas summas noteikšanas vecākiem vajadzētu vienoties, par ko bērnam būs jāmaksā pašam. Vai tie būs našķi, rotaļlietas un izklaides? Varbūt arī kāds izbraukums vai iepriekš saskaņots personīgais pirkums? Jo skaidrāki ir šie nosacījumi, jo vieglāk bērnam saprast, kādam mērķim nauda paredzēta un cik daudz tās iespējams iztērēt.

Svarīgi nodalīt kabatas naudu no pamatvajadzībām. Skolas pusdienām, nepieciešamajiem mācību materiāliem un citām būtiskām vajadzībām nevajadzētu kļūt atkarīgām no tā, cik veiksmīgi bērns prot taupīt. Ja visa kabatas nauda iztērēta, tas var nozīmēt atteikšanos no papildu našķa, bet ne no nepieciešamā.

Regulāra izmaksas diena palīdz iemācīties plānot

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā bērnam palīdzēt saprast naudas vērtību, ir noteikt konkrētu kabatas naudas izmaksas dienu. Piemēram, katru pirmdienu bērns saņem piecus eiro un zina, ka nākamā summa būs pieejama pēc nedēļas. Tas palīdz sasaistīt naudas daudzumu ar laika periodu, kuram tai jābūt pietiekamai.

Ja bērns visu summu iztērē pirmajās dienās, vecākiem nevajadzētu automātiski piešķirt papildu naudu. Labāk mierīgi pārrunāt, kas noticis un kā nākamajā reizē iespējams naudu sadalīt citādi. Ja katrs neplānots pirkums tiek kompensēts ar jaunu maksājumu, bērnam ir grūtāk saprast, kāpēc pieejamajai summai ir robežas.

Pieaugot bērna pieredzei, var palielināt ne tikai kabatas naudas apjomu, bet arī plānošanas periodu. Ja jaunākam bērnam vieglāk pārskatīt vienu nedēļu, vecākam var uzticēt naudu divām nedēļām vai mēnesim. Tā pakāpeniski tiek attīstīta spēja paredzēt izdevumus ilgākā laikā.

Kabatas naudas mērķis nav izaudzināt cilvēku, kurš nekad netērē. Tā ir iespēja drošā vidē apgūt naudas vērtību un iemācīties izvēlēties.

Ļauj bērnam pašam izvēlēties starp diviem pirkumiem

Vērtīgas finanšu mācības iespējams apgūt arī parastā veikala apmeklējumā. Piemēram, bērnam ir pieci eiro, bet viņš vēlas divas rotaļlietas. Viena maksā četrus eiro, otra trīs. Abām naudas nepietiek, tāpēc jāizlemj, kuru iegādāties un no kuras šoreiz atteikties.

Šādā situācijā vecākiem nav obligāti jāpieņem lēmums bērna vietā. Var palīdzēt salīdzināt cenas un pajautāt, kura lieta viņam patiešām ir svarīgāka. Ja bērns pats izdara izvēli, viņš praktiski iepazīst vienu no būtiskākajiem naudas pārvaldīšanas principiem: katrs pirkums nozīmē arī atteikšanos no kādas citas iespējas.

Šī pieredze ir vērtīga tieši tāpēc, ka bērns redz sava lēmuma rezultātu. Viņam nav jāizvēlas vecākuprāt labākais vai izdevīgākais pirkums katru reizi. Svarīgāk ir iemācīties apdomāt izvēli, salīdzināt iespējas un saprast, kā mainās pieejamās naudas daudzums.

Sadalot naudu tērēšanai un krāšanai, mērķi kļūst sasniedzamāki

Kabatas nauda ir piemērots veids, kā bērnam parādīt arī uzkrājumu nozīmi. Sākumā nav vajadzīga sarežģīta budžeta sistēma. Pietiek ar divām daļām: naudu, kuru iespējams tērēt uzreiz, un naudu, kas tiek atlikta kādam lielākam mērķim.

Piemēram, ja bērns katru nedēļu saņem piecus eiro un no tiem divus atliek, sešās nedēļās viņam būs sakrāti 12 eiro. Par šo summu jau iespējams iegādāties kādu iepriekš noskatītu lietu. Taču svarīgākais ir pats process. Bērns redz, kā uzkrājums pakāpeniski pieaug, un saprot, ka gaidīšana var palīdzēt sasniegt lielāku mērķi.

Varat kopīgi izvēlēties konkrētu lietu, kurai bērns vēlas sakrāt, un aprēķināt, cik nedēļas tas prasīs. Mazākiem bērniem īpaši noder vizuāli redzams progress, piemēram, krājkasīte vai vienkāršs zīmējums, kurā atzīmēta jau sakrātā summa. Svarīgi, lai mērķis būtu bērnam saprotams un viņš pats vēlētos to sasniegt.

Nelielas kļūdas var iemācīt vairāk nekā stingri aizliegumi

Vecākiem var būt grūti noskatīties, kā bērns iztērē visu kabatas naudu par rotaļlietu, kas jau nākamajā dienā vairs neinteresē. Tomēr arī šāds pirkums var kļūt par vērtīgu pieredzi, ja kļūda notikusi ar nelielu summu un nav apdraudētas bērna pamatvajadzības.

Tā vietā, lai pārmestu iztērēto naudu, labāk pajautāt, vai bērns šo pašu lietu pirktu vēlreiz. Var arī pārrunāt, kāpēc tā sākumā šķita tik pievilcīga un vai nākamajā reizē būtu vērts pirms pirkuma nedaudz pagaidīt. Šādas sarunas palīdz bērnam pašam izvērtēt savus lēmumus, nevis tikai sekot vecāku noteiktiem aizliegumiem.

Vienlaikus kabatas naudu nevajadzētu pārvērst par nemitīgu pārbaudi. Ja bērnam par katru iztērēto eiro jātaisnojas, viņam var rasties sajūta, ka patstāvīga izvēle īsti nemaz netiek uzticēta. Daudz lietderīgāk ir sākumā vienoties par robežām un pēc tam ļaut bērnam šo robežu ietvaros pašam mācīties.

Skaidra nauda vai bankas karte?

Kabatas naudu var izsniegt gan skaidrā naudā, gan pārskaitīt bērna bankas kontā. Mazākiem bērniem monētas un banknotes dažkārt palīdz labāk uztvert naudas daudzumu. Ja no pieciem eiro iztērē trīs, makā fiziski paliek divi, un bērns šo starpību var viegli ieraudzīt.

Bankas karte savukārt palīdz apgūt bezskaidras naudas maksājumus. Taču digitāli veikti tēriņi ne vienmēr šķiet tikpat uzskatāmi kā skaidras naudas izdošana. Tāpēc ir vērtīgi kopīgi apskatīt konta atlikumu un pēdējos maksājumus. Piemēram, vairāki nelieli pirkumi, kas katrs atsevišķi šķiet nenozīmīgi, nedēļas beigās var veidot ievērojamu daļu kabatas naudas.

Šādai pārbaudei jābūt sarunai, nevis katra pirkuma kritizēšanai. Vecāki var palīdzēt bērnam ieraudzīt kopējo ainu, bet vienlaikus saglabāt viņam iespēju patstāvīgi lemt par naudu, kas uzticēta personīgajiem tēriņiem.

Trīs vienošanās, ar kurām sākt jau šonedēļ

Lai kabatas nauda patiešām palīdzētu attīstīt finanšu prasmes, sākumā pietiek ar trim skaidrām vienošanām. Nosakiet summu, kas atbilst ģimenes iespējām, izvēlieties regulāru izmaksas dienu un pārrunājiet, par kuriem pirkumiem bērns būs atbildīgs pats. Šādi noteikumi palīdz izvairīties no pārpratumiem un dod bērnam saprotamas robežas.

Vēlams arī laiku pa laikam mierīgi pārrunāt, kā bērnam veicies ar naudas plānošanu. Šādā sarunā var uzdot trīs jautājumus: kurš pirkums šonedēļ sagādāja vislielāko prieku, vai ir kaut kas, ko tagad pirktu citādi, un vai izdevās kaut nedaudz atlikt nākotnei? Šie jautājumi palīdz izvērtēt pieredzi, nepārvēršot sarunu par pārmetumiem.

Nav nepieciešams savu ģimeni salīdzināt ar citām. Tas, ka klasesbiedrs saņem lielāku kabatas naudu, nenozīmē, ka jūsu izvēlētā summa ir nepareiza. Daudz svarīgāk ir bērnam izskaidrot, kāpēc noteikumi ir tieši tādi un kā viņš var izmantot sev pieejamo naudu.

Kabatas naudas mērķis nav izaudzināt cilvēku, kurš nekad netērē. Tā ir iespēja drošā vidē apgūt naudas vērtību, iemācīties izvēlēties un pakāpeniski kļūt patstāvīgākam. Jo vairāk bērns pats sapratīs savu lēmumu sekas, jo vieglāk viņam būs pārvaldīt naudu arī nākotnē.

“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie

CITI LASA

JAUNĀKIE