Vai iespējams laboratorijā noskaidrot, kuras zāles varētu palīdzēt konkrētam vēža pacientam? Latvijas zinātnieki šādos pētījumos iesaista pat zebrzivtiņas, bet onkoloģijā arvien plašāk lieto mērķterapiju. Par ārstēšanas iespējām un izaicinājumiem “Radio SWH TV” raidījumā “Latvija zinātnē”, kas top ar “Rietumu Bankas” atbalstu, stāsta onkoloģe ķīmijterapeite Sigita Hasnere un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieki Evita Rostoka un Vadims Parfejevs.
Mērķterapija vairs nav zinātniskā fantastika
Mērķterapija un imūnterapija jau ir daļa no onkologu ikdienas, uzsver Hasnere. Mērķterapija ir vērsta pret konkrētām audzēja īpatnībām. Atšķirībā no tradicionālās ķīmijterapijas, kas ietekmē arī veselās, strauji dalošās šūnas, mērķterapija ļauj precīzāk vērst ārstēšanu pret pašu audzēju. Savukārt imūnterapija palīdz organisma imūnsistēmai cīnīties ar vēzi.
“Tā nav zinātniskā fantastika,” uzsver onkoloģe, skaidrojot, ka mērķterapija attīstās jau daudzus gadus un kļūst arvien modernāka. Tomēr ne visiem pacientiem ir piemērota viena un tā pati terapija, tādēļ zinātnieki meklē veidus, kā noteikt katram audzējam efektīvākās zāles.
Atkarībā no audzēja veida un pacienta katra no ārstēšanas metodēm var sniegt būtiskus ieguvumus, būtiski, ka mūsdienīgām terapijām blaknes ir mazākas.
Zebrzivtiņas palīdz meklēt piemērotākās zāles
Kā noskaidrot, kurš medikaments konkrētam pacientam varētu palīdzēt vislabāk? Parfejevs stāsta par funkcionālo precīzijas medicīnu – pieeju, kurā no pacienta iegūtās audzēja šūnas īslaicīgi audzē laboratorijā un pārbauda to reakciju uz dažādām zālēm. “Tad vērtē, vai audzēja šūnas reaģē uz konkrētajām zālēm un iet bojā,” pētnieks raksturo eksperimenta būtību.
LU šādu pētījumu veikšanai izmanto zebrzivtiņu laboratoriju, kuras attīstību ar LU fonda starpniecību atbalstījis uzņēmums “MikroTik”. Šo nelielo zivju kāpuri agrīnās attīstības stadijās ir caurspīdīgi, tādēļ zinātnieki ar mikroskopu var novērot tajos ievietotās audzēja šūnas un medikamentu iedarbību. Zebrzivtiņu modeļa izstrāde notiek ar PostDoc Latvia programmas atbalstu.
“Zivtiņās šūnas jūtas labāk, viņām tā vide ir daudz dabīgāka nekā plastmasa, uz kuras pārsvarā tiek audzētas šūnas,” skaidro Parfejevs. Šādā modelī zāļu iedarbību uz audzēja šūnām iespējams novērot jau dažu dienu laikā. “Var paspēt divās, trīs dienās pielikt zāles un paskatīties, kā tad šīs zāles ietekmē šīs šūnas.”
Vēl viens precīzijas medicīnas attīstības virziens ir audzēja ģenētisko izmaiņu noteikšana asinīs. Hasnere skaidro, ka cirkulējošās audzēja DNS analīzes var palīdzēt identificēt mutācijas un izvēlēties terapiju.
Lai gan šādas analīzes noteiktās situācijās jau tiek izmantotas, to plašākas pielietošanas iespējas vēl tiek pētītas. “Tas pagaidām ir pētījumu līmenī un nav plaši ieviests praksē, bet, jā, tur ir ļoti liels potenciāls,” uzsver onkoloģe.
Jaunas zāles ir, bet vai pacienti tās var saņemt?
Zinātnes attīstība paver jaunas iespējas arī tādu audzēju ārstēšanā, kuriem ilgstoši trūcis efektīvu medikamentu. Parfejeva vadītās pētnieku grupas uzmanības centrā ir aizkuņģa dziedzera vēzis – viens no grūtāk ārstējamajiem audzēju veidiem.
Zinātnieki izstrādā eksperimentālu modeli, kurā cilvēka audzēja šūnas tiek ievietotas zebrzivtiņu kāpuros, lai pētītu to attīstību un reakciju uz dažādiem medikamentiem. Šāda pieeja nākotnē varētu palīdzēt ātrāk noteikt, kuras zāles konkrētā audzēja ārstēšanā ir perspektīvākās.
Parfejevs kā piemēru min aizkuņģa dziedzera vēzi un pētījumos izstrādātos medikamentus, kas iedarbojas uz KRAS proteīnu – molekulāru mērķi, kuru ilgstoši uzskatīja par īpaši grūti ietekmējamu. Tomēr pēdējos gados šajā jomā panākts būtisks progress. ASV metastātiska aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanai šogad apstiprināts daraxonrasib – medikaments, kas kavē KRAS darbību. Vienlaikus turpinās pētījumi par jaunām KRAS mērķterapijām un to efektivitāti arī citos audzēju veidos.
Hasnere atzīst, ka šādi sasniegumi ir īpaši nozīmīgi, jo aizkuņģa dziedzera vēzis ir viens no nelabvēlīgākajiem audzējiem un ārstēšanas iespējas ilgstoši bijušas ierobežotas. Viņa atgādina, ka onkologu ikdienā liela daļa pacientu ir ar ceturtās stadijas audzējiem, tādēļ jaunas ārstēšanas iespējas var nozīmēt arī ilgāku dzīvi.
LU vadošā pētniece Evita Rostoka uzsver nepieciešamību apvienot dažādu nozaru zināšanas. Lai laboratorijas atklājumi nākotnē kļūtu par reālām ārstēšanas iespējām, būtiska ir arī zinātnieku un ārstu sadarbība, kā arī finansiālais atbalsts. MDZF Farmācijas zinātņu nodaļas pētnieki pētījumus par iespējām ar īpaši veidotām molekulām mērķtiecīgi nogādāt medikamentus audzēja šūnās veic pateicoties vairākiem finansējumiem, piemēram, projekts Aptamēra-mērķētu ārpusšūnu vezikulu transports uz aizkuņģa dziedzera duktālu adenokarcinomu uz čipa” ar FLPP atbalstu, savukārt aptamēru pielietojums diagnostiskā tiek testēts projektā “Viedā diagnostika: uz aptamēriem balstīta ierīce ātrai malārijas detekcijai”, kas tiek īstenots biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas BioPhot ietvaros”. Pētījumus atbalstījis arī LU fonds.
Parfejevs norāda, ka Latvijā ir izveidota konkurētspējīga pētniecības infrastruktūra, kas ļauj vieglāk iesaistīties starptautiskos projektos, nesākot visu no nulles. “Mums jāiet lielākās komandās, un tikai tā sadarbojoties mēs varam kaut ko izveidot. Citādāk – nu nekā!” uzsver Rostoka.
Taču zinātniskie panākumi ne vienmēr nozīmē, ka jaunie medikamenti uzreiz ir pieejami pacientiem. Hasnere norāda, ka piekļuve atsevišķiem jaunajiem medikamentiem joprojām ir apgrūtināta: “Mēs saskaramies ar jaunu problēmu – mēs šīs zāles nevaram dabūt.”
Parfejevs atgādina, ka jaunu medikamentu nonākšana līdz pacientiem Eiropā un Latvijā var prasīt laiku. Jaunu medikamentu nonākšana līdz pacientiem Eiropā nereti ir ilgāka nekā, piemēram, ASV. Starptautiskie dati liecina, ka jaunas onkoloģiskās zāles ASV vidēji tiek apstiprinātas agrāk, savukārt Eiropā pēc to reģistrācijas vēl jāpieņem lēmumi par cenu un valsts kompensāciju. Latvijā šo procesu papildus ietekmē ierobežotais veselības aprūpes finansējums un zāļu ražotāju lēmumi par ienākšanu tirgū. Tādēļ pat tad, ja jaunas un daudzsološas vēža zāles jau tiek izmantotas citviet pasaulē, līdz Latvijas pacientiem tās var nonākt ievērojami vēlāk.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
