Nelielas vēniņas uz kājām bieži uztveram kā kosmētisku problēmu, īpaši tad, ja tās nesāp un netraucē. Tomēr aiz šķietami nevainīga asinsvadu zirneklīša reizēm var slēpties nopietnākas vēnu problēmas, kas attīstījušās gadiem ilgi. Rubrikā “Veselīgi par veselību”, kas top sadarbībā ar Dr. Mauriņa klīniku, par vēnu veselību un mūsdienu ārstēšanas iespējām stāsta ķirurgs Dr. Andrejs Vanags, kurš vada šīs klīnikas Fleboloģijas nodaļu.
Maza vēniņa var slēpt lielāku problēmu
Daudzi pacienti pie flebologa ierodas estētisku apsvērumu dēļ – nepatīk redzamās vēniņas vai tā sauktie asinsvadu zirneklīši. Tomēr ārējais izskats ne vienmēr atklāj patieso situāciju. “Mēs uzreiz nemetamies virsū tam zirneklītim un uzreiz to neārstējam. Mēs vienmēr sākam ar diagnostiku, lai vispār saprastu, kāpēc tā mazā vēniņa ir parādījusies,” skaidro Dr. Vanags.
“Maza kosmētiska vēna nekad neliecinās par to, kāds ir kopējais kāju vēnu veselības stāvoklis.”
Nelielas vēniņas var būt tikai kosmētisks traucējums, taču reizēm tās saistītas ar izmaiņām citās, lielākās vēnās. Tāpēc ārsts uzsver individuālas izvērtēšanas nozīmi, vienmēr ar ultrasonogrāfiju pārbaudot gan virspusējo, gan dziļo vēnu stāvokli.
To ilustrē arī raidījuma vadītājas Madaras Kivkucānes pieredze. Pēc intensīvas Dziesmu svētku nedēļas aptuveni 16 gadu vecumā viņa uz kājas pamanījusi nelielu vēniņu, kas saglabājusies līdz šodienai. Pēc pašas novērojumiem, tā nav sāpējusi vai palielinājusies, tomēr flebologs arī šādā situācijā iesaka izvērtēt vēnu veselību.
Varikoze var skart arī sportiskus cilvēkus
Pastāv priekšstats, ka vēnu problēmas galvenokārt piemeklē cilvēkus, kuri maz kustas. Taču Dr. Vanags norāda: “Vēnu varikoze ir sastopama gan sportistiem, gan biroja darbiniekiem, gan šoferiem, gan veikala darbiniekiem – jebkuram.”
Pēc ārsta teiktā, dzīves laikā varikoze var attīstīties aptuveni katram trešajam cilvēkam. Viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir iedzimtība. “To, ko mēs esam ieguvuši no mammas, no tēva, tas dzīves laikā var izpausties arī mūsu ikdienas dzīvē,” viņš skaidro.
Varikozes attīstību ietekmē arī hormonālās pārmaiņas, tostarp grūtniecības laikā, un novecošanās. Tāpēc pat aktīvs dzīvesveids un regulāras sporta nodarbības negarantē, ka cilvēks ar šo problēmu nekad nesaskarsies.
Operācija vairs nenozīmē ilgu atveseļošanos
Vēnu ārstēšana daudziem joprojām saistās ar sāpīgām operācijām un ilgstošu atlabšanu. Taču mūsdienās pieejamas saudzējošākas metodes. “Griezienus mēs vairs neveicam. Tas ir liels pluss,” stāsta flebologs, raksturojot Dr. Mauriņa klīnikā izmantotās mazinvazīvās ārstēšanas metodes, kurās manipulācijas iespējams veikt ar dūrienu palīdzību.
Kosmētisku problēmu gadījumā viena no iespējām ir skleroterapija – vēnā ievada medikamentu, kas palīdz to slēgt. Redzams rezultāts parasti parādās pēc 8–12 nedēļām, taču reizēm vēlamā efekta sasniegšanai nepieciešamas vairākas procedūras.
Nopietnāku problēmu gadījumā izmanto lāzeroperācijas, nepieciešamības gadījumā tās kombinējot ar citām metodēm. “Pēc lāzera operācijas nākamajā dienā var iet strādāt,” norāda Dr. Vanags, piebilstot, ka sarežģītākos gadījumos atlabšana var prasīt vairākas dienas.
Pēc mazinvazīvām vēnu operācijām pacientiem parasti nav jāievēro ilgstošs gultas režīms – tieši pretēji, svarīgi ir sākt kustēties. “Pēc jebkuras vēnu operācijas pirmais noteikums – pacientiem uzreiz jāsāk staigāt,” skaidro flebologs. Konkrētie norādījumi gan ir atkarīgi no veiktās manipulācijas un pacienta veselības stāvokļa.
Kāpēc nevajadzētu gaidīt pirmās sāpes?
Ārsts īpaši iesaka apsvērt pārbaudi cilvēkiem, kuru ģimenē bijusi varikoze, kuri ilgstoši sēž vai stāv, kā arī tiem, kuri pamana arvien jaunas vēniņas.
“Vēnu varikoze ir izplatīta problēma, un diemžēl tā lēnām progresē,” atgādina flebologs. Neārstēta slimība atsevišķos gadījumos var radīt nopietnas komplikācijas. “Ielaisti gadījumi bieži vien rezultējas ar komplikācijām, trombozēm, reizēm pat ir asiņošana,” viņš stāsta.
Dr. Vanags brīdina, ka iespējamas arī neatgriezeniskas ādas izmaiņas. Tomēr redzama vēniņa automātiski nenozīmē nepieciešamību pēc operācijas. Speciālista izvērtējums palīdz saprast, vai tā ir tikai kosmētiska problēma vai nepieciešama tālāka ārstēšana.

Dr. Mauriņa klīnikas ārstniecības iestādes kods: 010000161.



