Vai vēža pacienti Latvijā var saņemt tikpat kvalitatīvu ārstēšanu kā citviet Eiropā, un kāpēc tik svarīgi ir laikus veikt profilaktiskās pārbaudes? Savukārt, vai māksla un jaunākās tehnoloģijas var palīdzēt izprast klimata pārmaiņas veidā, ko nespēj panākt statistika un zinātniski skaidrojumi? Raidījuma “Eiropa tepat” trešajā epizodē uzmanības centrā ir divas šķietami atšķirīgas jomas, kurās starptautiskā sadarbība, zināšanas un inovācijas palīdz risināt sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus.
Radio SWH un Radio SWH TV raidījumā, ko vada Madara Kivkucāne, par vēža ārstēšanas kvalitāti, Eiropas sadarbību un pacientu līdzatbildību stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa un slimnīcas ārstniecības attīstības direktore, Vēža centra direktore Džineta Heinrihsone. Raidījuma otrajā daļā mākslinieks un kurators Raitis Šmits iepazīstina ar RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstādi “Klimata iztēle”.
Kāpēc Latvijai svarīga dalība Eiropas vēža centru tīklā?
Vēža ārstēšanā izšķiroša nozīme ir ne tikai mediķu zināšanām un modernām tehnoloģijām, bet arī tam, cik labi organizēts viss pacienta aprūpes process. No pirmajām aizdomām par slimību un diagnostikas līdz ārstēšanai un turpmākai novērošanai katram posmam jābūt savstarpēji saskaņotam.
Stradiņa slimnīca piedalās Eiropas Visaptverošo vēža centru tīkla jeb EUnetCCC iniciatīvā, kuras mērķis ir uzlabot onkoloģisko pacientu aprūpes kvalitāti un mazināt ārstēšanas atšķirības starp Eiropas valstīm. Šāda sadarbība palīdz ārstniecības iestādēm izvērtēt savu darbu, pilnveidot kvalitātes standartus un pārņemt labāko starptautisko pieredzi.
Aija Geriņa skaidro, ka vēža centru kvalitātes izvērtēšanā uzmanība tiek pievērsta visam pacienta ceļam, nevis tikai atsevišķām ārstniecības procedūrām. Savukārt Džineta Heinrihsone uzsver, ka pacientam būtu jāsaņem vienlīdz kvalitatīva, pierādījumos balstīta aprūpe neatkarīgi no konkrētās ārstniecības iestādes.
“Vēža diagnoze un ārstēšanās rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik ātri pacients nonāk līdz diagnozai,” uzsver Džineta Heinrihsone.
Dalība Eiropas sadarbības tīklā sniedz arī iespēju konsultēties ar citu valstu speciālistiem, salīdzināt ārstēšanas pieejas un izmantot vienotus kvalitātes kritērijus. Tas ir būtiski gan pacientu drošībai, gan ārstēšanas rezultātu uzlabošanai ilgtermiņā.
Kāpēc vēža skrīnings ir tik svarīgs un kādus izmeklējumus apmaksā valsts?
Viena no būtiskākajām raidījuma atziņām ir nepieciešamība vēzi diagnosticēt iespējami agrīni. Ekspertes atgādina, ka savlaicīgi atklātas slimības ārstēšanas iespējas daudzos gadījumos ir labākas, bet novēlota diagnostika var nozīmēt sarežģītāku ārstēšanu un lielākas izmaksas.
Latvijā tiek īstenotas četras valsts apmaksātas vēža skrīninga programmas: krūts vēža, dzemdes kakla vēža, prostatas vēža un zarnu vēža agrīnai atklāšanai. Skrīninga mērķis ir pārbaudīt cilvēkus noteiktās iedzīvotāju grupās arī tad, ja viņiem nav sūdzību vai acīmredzamu slimības simptomu.
Raidījumā tiek aplūkotas arī iespējas nākotnē paplašināt profilaktisko pārbaužu programmas, tostarp ieviešot plaušu un kuņģa vēža skrīningu. Ekspertes uzsver, ka agrīna diagnostika ir viena no svarīgākajām iespējām samazināt novēloti atklātu onkoloģisko slimību gadījumu skaitu.
Vienlaikus ar veselības aprūpes sistēmas darbu nepieciešama arī pašu iedzīvotāju iesaiste. Džineta Heinrihsone norāda, ka Latvijā atsaucība organizētajam skrīningam joprojām ir nepietiekama un cilvēki ne vienmēr izmanto viņiem pieejamos izmeklējumus.
Aija Geriņa aicina uzturēt ciešu saikni ar savu ģimenes ārstu, interesēties par vecumam un riska grupai atbilstošajām pārbaudēm un neatlikt izmeklējumus tikai tāpēc, ka pašlaik nekas nesāp. Arī tad, ja radušās veselības problēmas vai aizdomīgi simptomi, svarīgi laikus vērsties pie ārsta, nevis cerēt, ka situācija atrisināsies pati no sevis.
Vai vienādi ārstēšanas standarti nozīmē arī vienādu zāļu pieejamību?
Lai gan Latvijā onkoloģijas speciālisti izmanto starptautiskas, pierādījumos balstītas ārstēšanas vadlīnijas, tas vēl nenozīmē, ka pacientiem vienlīdz ātri ir pieejami visi jaunākie medikamenti.
Džineta Heinrihsone kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem izceļ zāļu pieejamību un kompensācijas iespējas. Pat tad, ja konkrēta terapija ir ieteikta starptautiskajās vadlīnijās, tās izmantošanu Latvijā var ierobežot finansējums un lēmumu pieņemšanas process.
Aija Geriņa papildina, ka vēža diagnostika un ārstēšana prasa ievērojamus resursus. Tāpēc agrīna diagnostika un profilakse ir nozīmīga ne tikai katra cilvēka veselībai, bet arī veselības aprūpes sistēmas ilgtspējai. Savlaicīgi ārstētiem pacientiem bieži ir lielākas iespējas atgriezties ierastajā dzīvē un darbā.
Abas ekspertes ir vienisprātis, ka Eiropas līmeņa sadarbība palīdz pilnveidot ārstēšanas kvalitāti, taču vienlaikus Latvijai jāturpina risināt finansējuma un ārstniecības pieejamības jautājumus.
Vai māksla var palīdzēt citādi ieraudzīt klimata pārmaiņas?
Raidījuma otrajā daļā uzmanība pievērsta RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstādei “Klimata iztēle”, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apvieno Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbus. Izstādes kurators Raitis Šmits iepazīstina ar mākslas projektiem, kuros dabas procesi, klimata pārmaiņas un cilvēka attiecības ar apkārtējo vidi tiek pētītas, izmantojot video, digitālās tehnoloģijas un interaktīvas instalācijas.
“Šogad mēs esam tieši pievērsušies iztēlei un klimatam,” stāsta Raitis Šmits.
Festivāla iecere ir palīdzēt cilvēkiem ne tikai uzzināt par vides pārmaiņām, bet arī tās iztēloties un pieredzēt personiskāk. Māksla šeit kļūst par papildinājumu zinātniskajai informācijai, piedāvājot vizuālus un emocionālus veidus, kā domāt par planētas nākotni.
Viens no izstādē apskatāmajiem darbiem ir Latvijas mākslinieka Mārtiņa Ratnika videodarbs, kura pamatā ir pārdomas par cilvēka mūža īsumu salīdzinājumā ar Saules, Zemes un dabas procesu pastāvēšanas ilgumu. Iedvesmu mākslinieks smēlies arī latviešu tautasdziesmu pasaules uztverē.
Savukārt Čīles mākslinieces Patricia Domínguez darbs “Matrix Vegetal” pēta cilvēka attiecības ar augiem, dabu un atšķirīgiem pasaules izziņas veidiem. Izstādē sastopami arī darbi, kuros dzīvi augi, tehnoloģijas un digitāli papildinājumi apvienoti vienotā mākslinieciskā pieredzē.
Kā digitālās tehnoloģijas ļauj piedzīvot dabu jaunā veidā?
Japāņu mākslinieka Ryu Furusawa videodarbā skatītāji var iepazīt okeāna viļņu kustību neparastā vizuālā interpretācijā. Mākslinieka iedvesma saistīta ar sērfošanas pieredzi un sajūtu, ka cilvēks uz brīdi kļūst par daļu no okeāna. Ar paša izstrādātu digitālu risinājumu viņš cenšas šo pieredzi pārvērst vizuālā mākslas darbā.
Citos festivāla darbos apmeklētāji var izmantot papildināto realitāti, lai ar mobilā tālruņa palīdzību ieraudzītu mākslas objektu digitālos slāņus. Piemēram, mākslinieku apvienības kennedy+swan darbā “Mixed Signals” akvareļi papildināti ar interaktīvām virtuālām ainām, kas ļauj citādi paraudzīties uz augiem, dzīvniekiem un cilvēka attiecībām ar dabu.
Šādi risinājumi rosina arī plašāku jautājumu: vai tehnoloģijas, kurām pašām nepieciešami resursi un enerģija, vienlaikus var kalpot par instrumentu vides problēmu izpratnei? Raidījumā tiek uzsvērts, ka digitālā māksla var palīdzēt pietuvoties dabas procesiem, kurus ikdienā bieži nepamanām vai nespējam iztēloties.
Kā Eiropas mākslinieku sadarbība veicina jaunas idejas?
RIXC darbība neaprobežojas ar izstāžu organizēšanu Latvijā. Centrs ir iesaistīts Eiropas mediju mākslas sadarbības tīklā, kas veicina mākslinieku mobilitāti, profesionālo pieredzes apmaiņu un starptautisku projektu attīstību.
Raidījumā tiek stāstīts arī par mākslinieku rezidencēm, kurās dažādu valstu autori var strādāt pie eksperimentāliem projektiem un izmantot jaunas tehnoloģijas. Šāda sadarbība palīdz Latvijas kultūras videi būt daļai no plašāka Eiropas radošo ideju un pētniecības procesa.
Izstāde “Klimata iztēle” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Pamudinātā evolūcija” RIXC galerijā ir apskatāmas līdz 2026. gada 12. decembrim. Abās izstādēs ieeja ir bez maksas.
Raidījuma trešā epizode atgādina, ka Eiropas sadarbības nozīme atklājas ļoti dažādās dzīves jomās. Veselības aprūpē tā palīdz virzīties uz vienotiem kvalitātes standartiem un labāku pacientu aprūpi, savukārt mākslā tā veicina zināšanu, ideju un tehnoloģiju apmaiņu, palīdzot sabiedrībai ieraudzīt nozīmīgus izaicinājumus no jauna skatpunkta.
Šis saturs ir daļa no projekta EUCONNECTLV, ko līdzfinansē Eiropas Savienība programmas IMREG ietvaros.




