“Radio SWH TV” raidījumā “Latvija zinātnē” par zaļās ķīmijas ienākšanu ražošanā trīs dažādu jomu pārstāvji skaidro, kā šī pieeja palīdz mazināt resursu patēriņu un atkritumus gan cementa, gan zāļu ražošanā.
Gustavs Terzens raidījumā, kas top sadarbībā ar “Rietumu Banku”, diskutē ar Latvijas Universitātes (LU) vadošo pētnieku Eduardu Baķi, “Olpha” Gatavo zāļu formu ceha vadītāju Līgu Rotmistrovu un “Schwenk Latvija” valdes locekli, dekarbonizācijas un enerģētikas projektu direktoru Kristu Mertēnu.
“Manā skatījumā tas ir domāšanas veids,” zaļo ķīmiju raksturo Rotmistrova. Farmācijā tā esot praktiska ikdiena – jau procesa sākumā domāt, ko iespējams ietaupīt, samazināt, kā arī izdarīt gudrāk, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu, lieki netērējot resursus.
Taču zāļu ražošanā jebkurām pārmaiņām ir stingras robežas. “Mums ir jāpierāda, ka tas, ko mēs ieviešam, mainām, darām, netraucē zāļu drošībai, efektivitātei un kvalitātei, jo tā ir mūsu primārā dogma,” uzsver Rotmistrova.
Praksē tas nozīmē meklēt veidus, kā ražot ar mazāku resursu patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi, vienlaikus saglabājot produktam nepieciešamo kvalitāti un īpašības.
CO2 grib ne tikai noķert
Cementa rūpniecība ir nozare ar ievērojamām CO2 (oglekļa dioksīda) emisijām, tāpēc viens no “Schwenk Latvija” vērienīgākajiem projektiem ir CO2 uztveršanas rūpnīcas attīstība.
Mertēns iecerēto procesu populārzinātniski salīdzina ar “vāciņa uzlikšanu” automašīnas izpūtējam – līdz šim gaisā nonākušās dūmgāzes paredzēts novirzīt tālākai apstrādei. Uzņēmums testē dažādas tehnoloģijas, vērtējot gan nepieciešamo enerģijas patēriņu, gan ekspluatācijas izmaksas un investīciju apjomu.
Te savu lomu var spēlēt arī Baķa pētītie jonu šķidrumi. Pētnieka ieskicētā vīzija ir par materiālu, kas būtu lēti iegūstams, daudzkārt izmantojams un negaistošs, turklāt tā reģenerācijai būtu nepieciešams mazāk enerģijas nekā pašreiz izmantotajos risinājumos. “Tad kopā skatāmies, vai tas atmaksājas vai ne,” viņš raksturo sadarbību ar industriju.
Mertēns stāsta, ka tehnoloģiju gatavības skalā no viena līdz deviņiem pašlaik sasniegts aptuveni 7,5 līmenis, bet apmēram divu gadu laikā jātiek līdz devītajam. “Tur nāk iekšā universitāte, kas palīdz šīs detaļas pētīt, skatīties,” viņš skaidro.
“Līdz šim tika uzskatīts, ka tas pats CO2 ir kā atkritums – tas nonāk atmosfērā. Skatoties nākotnē, mēs redzam, ka tas var kļūt par izejvielu citu produktu ražošanā.”
Tieši šeit Mertēns redz vietu zinātnei – pētnieki var meklēt praktiskus risinājumus kā CO2 nākotnē izmantot citu produktu ražošanā, bet industrija veiksmīgākos no tiem varētu pārņemt un ieviest.
Farmācijā svarīgs ir arī ceļš līdz zālēm
Farmācijā zaļāka ražošana nenozīmē vienkārši aizstāt sintētiskas vielas ar dabīgām. Rotmistrova uzsver, ka būtisks ir pats ražošanas process – kādi materiāli tiek izvēlēti, kā notiek reakcijas un cik daudz resursu nepieciešams gala produkta iegūšanai.
Savukārt Baķis skaidro, ka reizēm būtisku ieguvumu dod pat viena ražošanas posma izslēgšana – piemēram, piemērots katalizators var ļaut izvairīties no papildu atdalīšanas procesa un tādējādi ietaupīt tam nepieciešamos resursus. Kopumā princips ir vienkāršs: jo mazāk soļu nepieciešams līdz gala produktam, jo mazāks var būt resursu patēriņš un nevajadzīgu blakusproduktu daudzums.
“Mūsu primārais princips ir samazināt atkritumus, neradīt tik daudz nevajadzīgā,” saka Rotmistrova.
Zaļā ķīmija līdz ar to sākas nevis ar vienu “zaļu” vielu, bet ar visa ražošanas procesa pārskatīšanu – kur iespējams ietaupīt enerģiju un izejvielas, samazināt atkritumus un liekos soļus.
No idejas līdz rezultātam būtiska ir iespēja veikt pirmos eksperimentus. Tāpēc Baķis uzsver finansiālo atbalstu vēl idejas posmā. Pateicoties LU fonda atbalstam viņa pētniecības projekti saņēmuši finansējumu gan ““MikroTik” projektu konkursā pētniecības iekārtu iegādei dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā”, gan divos “Jura Kalnavārna projektu konkursos dabaszinātņu un medicīnas nozarēs”.
Pateicoties finansējumam var veikt pētījumus ātrāk un uzsākt sarunas ar industriju, pierādot, ka laboratorijā dzimusi ideja spēj nonākt līdz reālai ražošanai.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
