Ja vēl pirms dažiem gadiem dziļviltojumi daudziem šķita kā interneta izklaide, šobrīd tie kļuvuši par reālu informācijas drošības risku. Ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams radīt video, kuros cilvēki šķietami saka vai dara lietas, kas nekad nav notikušas, atdarināt balsi, pārveidot attēlus un izmantot sabiedrībā zināmu cilvēku sejas krāpnieciskās reklāmās vai melīgos rakstos.
Tuvojoties 3. oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, eksperti atzīst, ka tieši īsi pirms balsojuma pieaug dezinformācijas riski. Latvijas Mākslīgā intelekta centrs šogad sagatavojis materiālu ar praktiskiem padomiem informācijas pārbaudei, manipulācijas piemēriem un norādēm, kur ziņot par iespējamiem pārkāpumiem.
Raidījumā Ziņu detektīvs Inese Vaikule pievēršas dziļviltojumu riskiem un tam, kā mākslīgais intelekts ļauj radīt attēlus, audio un video, kas izskatās vai izklausās kā īsti, bet patiesībā ir viltoti. Raidījumā apskatīti arī neseni piemēri Latvijā, kad sabiedrībā zināmu cilvēku attēli, balsis un personiski fakti izmantoti krāpnieciskā vai maldinošā saturā.
Latvijas Mākslīgā intelekta centrs atgādina, ka dziļviltojumi ir ar mākslīgā intelekta palīdzību radīts vai pārveidots attēls, audio vai video. Dažkārt tajā redzamie cilvēki vai notikumi ir pilnībā izdomāti, bet citos gadījumos tiek manipulēts ar reāliem cilvēkiem vai notikumiem, mainot saturu vai kontekstu.
No izklaides līdz vēlēšanu riskam
Ar mākslīgo intelektu iespējams radīt neesošus cilvēkus un attēlus, atdarināt cilvēka balsi, izveidot video, kuros cilvēki šķietami saka vai dara lietas, kas nekad nav notikušas, kā arī pārveidot esošus attēlus, audio vai video tā, lai tie radītu maldinošu priekšstatu par realitāti.
Tāpat iespējams radīt attēlus vai video ar neesošiem notikumiem, piemēram, militāru uzbrukumu vai dabas katastrofu. Latvijas Mākslīgā intelekta centra materiālā uzsvērts, ka pāris gadu laikā dziļviltojumi no izklaides kļuvuši par nopietniem kiberdrošības apdraudējumiem, kas var ietekmēt arī politiskos procesus un vēlēšanas.
Pēdējo pāris gadu laikā būtiski mainījusies dziļviltojumu kvalitāte. Tos iespējams izveidot daudz vieglāk, lētāk un ātrāk nekā iepriekš. Tas pats attiecas arī uz balss atdarināšanu jeb klonēšanu.
Latvijas Mākslīgā intelekta centra materiālā norādīts, ka šobrīd tiek manipulēts ar visa veida saturu: tekstiem, attēliem, video un audio. Tas, kāds formāts tiek izmantots konkrētajā gadījumā, ir atkarīgs no sociālā tīkla, kuram saturs paredzēts. Platformās, kur cilvēki dalās ar īsiem video, var tikt radīts īss video, bet citviet publicēts teksts un attēli.
Pirms dalies, paņem pauzi
Dziļviltojumi galvenokārt tiek radīti ar mērķi provocēt vai radīt emocijas. Tāpēc viens no svarīgākajiem ieteikumiem, saskaroties ar šādu saturu, ir nevis uzreiz dalīties vai reaģēt, bet paņemt nelielu pauzi.
Latvijas Mākslīgā intelekta centrs iesaka ieelpot, nomierināties, pārbaudīt avotu, kas informāciju izplata, un pameklēt šo saturu citos kanālos, tostarp oficiālos medijos un ziņu portālos, kur saturs ir pārbaudīts.
Jāpievērš uzmanība arī detaļām. Piemēram, vai video nav pārāk monotons, vai fonā nenotiek kaut kas jocīgs, vai saturs nešķiet pārlieku emocionāls un provocējošs. Ja informācija izrādās nepatiesa, par to jāziņo sociālajam tīklam un citām atbildīgajām iestādēm.
Kad tiek nozagta seja un balss
Aizvadītajā nedēļā Latvijā vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki sociālajos tīklos dalījās ar informāciju, ka kļuvuši par dziļviltojumu upuriem. Šie gadījumi parāda, cik viegli mākslīgā intelekta radītu vai pārveidotu saturu iespējams izmantot arī krāpniecībā un klikšķu piesaistē.
Podkāsta “Cilvēkjauda” veidotāja Laura Dendlera sociālajā tīklā Facebook informēja, ka viņas attēls un balss izmantoti, lai radītu reklāmu, kuras mērķis ir apkrāpt cilvēkus. Viņa aicināja ziņot par melīgo saturu, nevērt vaļā rakstam pievienotās saites un nekādā gadījumā neuzsākt saziņu ar krāpniekiem.
Arī žurnāliste Inese Supe šonedēļ sociālajos tīklos brīdināja, ka parādījušies melīgi raksti par viņu, viņas ģimeni un veselību. Viņa aicināja cilvēkus nevērt šos rakstus vaļā un ziņot par melīgajām lapām.
Supe stāsta, ka pirmo reizi viltus ziņas par sevi saņēmusi no draudzenes. Toreiz viņas seja izmantota ar azartspēlēm saistītā saturā, kurā cilvēki tika aicināti spēlēt kazino. Tas neatbilda patiesībai.
Tagad sekojis nākamais vilnis. Šoreiz melīgajos rakstos izmantoti fakti no viņas sociālajiem tīkliem, tostarp informācija par slimības gaitu. Taču šī informācija bijusi novecojusi un izrauta no konteksta. Saturam pievienoti arī ģenerēti attēli, kuros viņa, piemēram, redzama slimnīcas gultā, raudot vai it kā tikko pēc operācijas.
“Tas ir emocionāli ļoti sāpīgi, tas ir ļoti nepatīkami,” saka Supe, uzsverot, ka cilvēki pārdzīvo un raksta viņai, mēģinot saprast, kas notiek patiesībā.
Viņa norāda, ka informācija daļēji balstīta reālos, bet novecojušos faktos, savukārt attēli veidoti tā, lai piesaistītu uzmanību. Tā kā cilvēki seko līdzi tam, kā viņai klājas, šādas klikšķu medības kļūst īpaši iedarbīgas.
“Ļoti gribētu, lai cilvēki analizē to informāciju, ko viņi redz interneta vietnē,” uzsver žurnāliste.
Kur ziņot par maldinošu saturu?
Tuvojoties vēlēšanām, Latvijas Mākslīgā intelekta centrs aicina iedzīvotājus ziņot par maldinošu informāciju un pārkāpumiem internetā.
Visātrāk par maldinošu saturu var informēt pašu sociālo tīklu, kurā tas publicēts. Tālāk jāvērtē, kāda veida pārkāpums pamanīts.
Par slēptu aģitāciju, viltotiem kontiem un nemarķētu mākslīgā intelekta saturu jāziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Par nepatiesu informāciju par vēlēšanu norisi jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija. Par kiberincidentiem jāziņo CERT.LV, bet par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, Valsts policijai.
Dziļviltojumu bīstamība nav tikai tajā, ka tehnoloģija kļūst arvien kvalitatīvāka. Bīstamība ir arī tajā, ka šāds saturs trāpa emocijās un liek reaģēt pirms pārbaudes. Ne viss, kas izskatās kā īsts video, ir īsts. Ne katra pazīstama cilvēka seja reklāmā nozīmē, ka viņš tai piekritis. Un ne katrs emocionāls ieraksts ir iemesls dalīties, pirms pārbaudīta tā izcelsme.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
