Latvijas laukiem netrūkst izaicinājumu – iedzīvotāju skaits sarūk, pakalpojumi attālinās, bet atsevišķos ciemos no vairākiem simtiem cilvēku palikuši vien daži desmiti. Tomēr līdzās ierastajam stāstam par cilvēku aizplūšanu no laukiem ir arī cits – par aktīvām kopienām, kas rada jaunas iespējas un pašas iesaistās savas dzīvesvietas nākotnes veidošanā. Par to raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” stāsta Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka.
Vairāk nekā 20 gadu laikā, kopš darbojas Latvijas Lauku forums, lauku pamatproblēmas nav būtiski mainījušās, secina Seļicka. Joprojām aktuāla ir infrastruktūra, izglītības, veselības un citu pakalpojumu pieejamība.
“Izaicinājumi nav tik daudz mainījušies. Tas, kas, man šķiet, ir ļoti mainījies, ir iespējas,” viņa saka. Demogrāfiskā situācija daudzviet liek meklēt pilnīgi jaunus risinājumus: “Mums ir daži ciemi, kur no 200 cilvēkiem ir palikuši pāri 30. Tur vajag pilnīgi citu darbības modeli.”
Digitalizācija un mobilitāte ļauj meklēt jaunus risinājumus, tomēr Seļickas ieskatā būtiski ir ne tikai piedāvāt cilvēkiem iespējas aizbraukt, bet radīt apstākļus tiem, kuri vēlas savu dzīvi turpināt laukos.
“Mēs nepietiekami piedāvājam iespējas palikt.”
“Tiesības palikt” nozīmē reālu iespēju veidot dzīvi savā reģionā – strādāt, mācīties, sākt uzņēmējdarbību vai iesaistīties vietējo pakalpojumu veidošanā. Turklāt lauku dzīvotspēja nav tikai tur dzīvojošo jautājums. Seļicka runā gan par dabas resursiem un tūrismu, gan valsts drošību, īpaši Latvijas un Eiropas Savienības austrumu pierobežā, kur nozīmīga ir arī cilvēku klātbūtne.
Tukša skola iegūst jaunu dzīvi
Viens no piemēriem, kā kopienas pašas meklē risinājumus savas dzīvesvietas attīstībai, ir viedo ciemu kustība, kurā Latvijā iesaistījušās jau vairāk nekā 100 vietas. Viedums šajā gadījumā nenozīmē tikai tehnoloģijas – būtiskāka ir kopienas spēja izmantot savus resursus konkrētu problēmu risināšanai.
Seļicka īpaši izceļ Kaldabruņas veco skolu. Savulaik ēkai bijis pat caurs jumts, bet tagad tur darbojas izstāžu zāle, pieejama ēdināšana, tūrisma objekti, muzejs, koncerti un darbnīcas. Tas radījis arī ekonomiskas iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Līdzīgas iniciatīvas attīstījušās arī citviet Latvijā.
Tāpat Seļicka uzsver, ka aktīvu kopienu nozīme īpaši jūtama brīžos, kad jārisina problēmas vai jāpārvar krīzes. Nesenā vētra parādījusi – vietās, kur cilvēkiem jau iepriekš izveidojusies sadarbība ar pagasta pārvaldi, pašvaldību un dienestiem, ir skaidrāks, pie kā vērsties un ko darīt.
“Kamēr mēs neesam cilvēku satikuši, nekad ar viņu runājuši, mēs nevaram sagaidīt uzticēšanos,” saka Seļicka. Viņasprāt, to vislabāk veido praktiska sadarbība un konkrētu jautājumu risināšana – tad cilvēki redz rezultātu un ir gatavi iesaistīties arī turpmāk.
Pārmaiņām nav jāsākas ar biedrību
Latvijas laukiem nākotnē jābūt vietai, kur cilvēkam ir pieejami pamatpakalpojumi, iespēja tikt sadzirdētam un dzīvot kvalitatīvu dzīvi, uzskata Seļicka. Tam nepieciešams arī mērķtiecīgāks valsts skatījums uz dažādajām Latvijas teritorijām – pierobežu, piekrasti, pilsētu tuvumā esošajām vietām un attālākiem laukiem.
“Šobrīd, tāpat kā definīcijā – lauki ir tas, kas nav pilsēta –, šķiet, arī ik pa laikam tas, kas nenonāk pilsētā, paliek laukiem,” viņa raksturo situāciju.
Taču pārmaiņas nav jāgaida tikai no valsts vai pašvaldības. Cilvēkam, kurš vēlas kaut ko mainīt savā ciemā, Seļicka iesaka sākt ar domubiedru atrašanu:
“Mana pirmā rekomendācija būtu atrast vismaz vienu vai divus cilvēkus, kuri arī grib to pašu.”
Nav uzreiz jāsteidzas reģistrēt biedrību – svarīgāk ir noformulēt konkrētu problēmu un sākt meklēt tās risinājumus. Savukārt pilsētnieki lauku kopienas var atbalstīt, izmantojot vietējos pakalpojumus, iesaistoties iniciatīvās vai daloties ar savām profesionālajām zināšanām.
Seļickas ieskatā pilsētas un lauki nav divas pretējas pasaules, bet viena kopīga telpa. Tāpēc lauku nākotni noteiks ne tikai tas, cik cilvēku tajos dzīvo, bet arī tas, vai tiem, kuri vēlas palikt, atgriezties vai pārcelties uz laukiem, būs reālas iespējas tur veidot kvalitatīvu dzīvi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
