Laikā, kad valsts un pašvaldību iestādes, kā arī privāti un valsts uzņēmumi saskaras ar dažādiem kiberuzbrukumiem, līdz ar mākslīgā intelekta rīku attīstību parādījies vēl viens izaicinājums: ar šo rīku palīdzību sagatavotu iedzīvotāju iesniegumu kritisks pieplūdums, kas var radīt ievērojamu resursu pārslodzi.
Raidījumā Ziņu detektīvs Ainārs Rutkēvičs pievēršas problēmai, ko šonedēļ izgaismoja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs. Viņš norāda, ka ar mākslīgo intelektu ģenerēti iesniegumi kļūst arvien apjomīgāki, bieži satur plašu argumentāciju un atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas ne vienmēr atspoguļo faktiskos apstākļus vai patieso tiesisko situāciju.
Pēc Bergholca teiktā, problēma nav tikai tajā, ka iesniegumi kļuvuši garāki. Pēc atbildes nosūtīšanas dažu dienu laikā atkal tiek saņemtas vairāku desmitu lappušu garas atbildes vēstules, un pašvaldības darbiniekiem nākas arvien vairāk laika veltīt šādu dokumentu lasīšanai un atbilžu sagatavošanai.
Trīs lapu vietā trīsdesmit
Kā piemērs minēta situācija, kurā aptuveni viena gada laikā viena persona iesniegusi vairāk nekā simt dažādu iesniegumu, kas saistīti ar objektiem Ķengaragā. Tā pati persona regulāri sūta iesniegumus arī citām pašvaldības iestādēm, radot papildu administratīvo slogu.
Līdz ar to, piemēram, būvinspektori un juristi ir spiesti arvien vairāk laika veltīt ļoti apjomīgu iesniegumu lasīšanai un atbilžu gatavošanai, nevis savu tiešo pienākumu veikšanai, tostarp objektu apsekošanai.
Bergholcs sarunā ar Radio SWH uzsvēra, ka pašreizējā situācija jau esot kritiska. Ja agrāk sūdzības apraksts bijis uz trim lapām, tagad tas var būt uz trīsdesmit. Tas nozīmē, ka darba apjoms pieaug desmitkārtīgi, kaut vai skatoties tikai uz viena iesnieguma apstrādi.
Viņš norāda, ka īpaši bīstama situācija kļūst tad, ja šāds mehānisms tiek izmantots ļaunprātīgi. Tuvojoties vēlēšanām, teorētiski šāda veida iesniegumu plūsma varētu nodarbināt valsts pārvaldes resursus ar formāliem pieprasījumiem un sūdzībām, uz kurām noteiktā laikā ir jāatbild.
Problēmu pamana arī citas pašvaldības
Bergholcs stāsta, ka, runājot ar kolēģiem no citām pašvaldībām, saņēmis līdzīgu vērtējumu. Arī citviet cilvēki sākuši izmantot mākslīgo intelektu, lai ģenerētu iesniegumus, kuros problēmas šķietami pamatotas ar dažādiem likumu punktiem.
Tomēr šie likumu punkti ne vienmēr ir aktuāli vai attiecināmi uz konkrēto situāciju. Tas nozīmē, ka iestādēm tāpat jāpārbauda, vai atsauces atbilst spēkā esošajam regulējumam un lietas faktiskajiem apstākļiem.
Līdzīgu problēmu nesen atzinis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas saņem ievērojamu skaitu ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību rakstītu sūdzību, kurās juridiskais pamatojums nereti ir nekorekts.
Kā ierobežot mākslīgi ģenerētu iesniegumu pārslodzi?
Bergholca ieskatā valsts līmenī šai problēmai līdz šim nav pievērsta pienācīga uzmanība, lai gan to varētu ievērojami mazināt ar salīdzinoši vienkāršām izmaiņām.
Viens no risinājumiem būtu noteikt, ka cilvēks, iesniedzot sūdzību, reģistrējas līdzīgi kā bankā, piemēram, izmantojot Smart-ID. Tādā gadījumā būtu skaidrs, ka persona ir īsta un tiešām vēlas aktualizēt konkrētu problēmu.
Otrs risinājums būtu katras iestādes mājaslapā ieviest konkrētas veidlapas ar ierobežotu zīmju skaitu, piemēram, trīs vai desmit tūkstošiem zīmju. Tas liktu skaidri noformulēt problēmu un samazinātu iespēju iestādēm iesūtīt nesamērīgi garus dokumentus.
Trešais iespējamais risinājums būtu izmantot mākslīgā intelekta rīku arī iestādes pusē. Tas varētu palīdzēt identificēt, ka teksts, iespējams, radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, pārbaudīt atsauces uz likumiem un izvērtēt, vai tās tiešām atbilst spēkā esošajam regulējumam.
Vai jāmaina Iesniegumu likums?
Kā vēl vienu risinājumu Bergholcs min izmaiņas Iesniegumu likumā. Viņa ieskatā pašvaldībām būtu jādod tiesības atstāt bez virzības acīmredzami nesamērīgus un atkārtotus pieprasījumus, kā arī sniegt īsu, lakonisku atbildi tikai par lietas reālo būtību.
Viņš arī solīja jau šonedēļ vērsties pie tieslietu ministra ar lūgumu steidzamības kārtā sākt šīs problēmas risināšanu.
Šis piemērs rāda, ka mākslīgā intelekta ietekme uz valsts pārvaldi nav tikai jautājums par kiberdrošību vai viltus saturu. Pat šķietami legāla un ikdienišķa darbība, piemēram, iesniegumu rakstīšana, var kļūt par mehānismu, kas pārslogo iestādes un kavē to spēju pildīt tiešos pienākumus. Īpaši bīstami tas kļūst tad, ja šādu rīku izmantošana notiek masveidā vai ļaunprātīgi.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
