Mūsdienu steidzīgajā ikdienā mēs reti aizdomājamies, kā katra mūsu izvēle un rīcība ietekmē apkārtējo vidi. Tieši šī vienkāršā patiesība ir pamatā Radio SWH TV raidījumam “Mainās visas papardes”, kurā vadītājs Ainārs Rutkēvičs kopā ar ekspertiem meklē atbildes uz aktuāliem vides jautājumiem. Jaunākajā epizodē uzmanības centrā nonākusi “Zemes stunda” – akcija, kas nu jau 20 gadus aicina cilvēkus visā pasaulē uz mirkli apstāties un nodzēst gaismu.
Raidījumā viesojās Pasaules dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis, kurš skaidroja, ka šī tradīcija aizsākusies 2003. gadā Sidnejā ar mērķi uzrunāt plašāku sabiedrību par klimata pārmaiņām. Lai gan sākotnēji akcents bija tieši uz klimatu, pēdējos gados globāli arvien skaļāk tiek runāts par dabas daudzveidības krīzi. Rozītis uzsver, ka zinātnieki dabas izzušanas jautājumu šobrīd vērtē pat kā aktuālāku par klimata pārmaiņām, jo tas skar mūsu pamatresursu gudru pārvaldību.
Klimata pārmaiņas pret laika apstākļiem
Sarunā tika skarta bieži sastopamā skepse – kā var runāt par globālo sasilšanu, ja aizvadītā ziema bijusi barga un sniegota? Eksperts norāda uz būtisku atšķirību starp terminiem: tas, ko redzam pa logu šodien vai šomēnes, ir laika apstākļi, savukārt klimata pārmaiņas tiek mērītas desmitgadēs. Jānis Rozītis aicina uzticēties zinātnieku pētījumiem, kas nešaubīgi apliecina, ka klimata pārmaiņas notiek un cilvēka darbībai tajās ir izšķiroša loma.
Šīs izmaiņas nav tikai skaitļi temperatūras ailēs. Tās izpaužas kā ekstrēmi dabas fenomeni, piemēram, spēcīgākas vētras, plūdi un neprognozējami nokrišņi. Pasaules dabas fonda vadītājs brīdina, ka šīm parādībām ir tālejošas ekonomiskas un sociālas blaknes, tostarp migrācija, cīņa par resursu pieejamību un pieaugoši veselības riski, kas pasaules ekonomikai jau tagad izmaksā miljardiem dolāru gadā.
Latvijas dabas “zaļais” mīts
Bieži valda uzskats, ka Latvija ar saviem plašajiem mežiem ir viena no zaļākajām vietām pasaulē, tomēr realitāte aiz koku galotnēm ir sarežģītāka. Jānis Rozītis uzdod retorisku jautājumu: “Vai aiz kokiem ir mežs?” Dabas pētnieku dati liecina, ka tikai aptuveni 10% Latvijas mežu ir labā dabas vērtību stāvoklī. Līdzīga situācija ir ar ūdeņiem, jo Baltijas jūra ir kritiskā stāvoklī, un tikai neliela daļa saldūdeņu atbilst labas kvalitātes kritērijiem.
Eksperts norāda, ka mēs pret dabu bieži izturamies estētiskā līmenī. Mums patīk būt pļavā vai dzirdēt putnu dziesmas, taču neuztveram to kā sistēmu, no kuras esam atkarīgi. Viņš uzsver, ka Latvija nevar atļauties gaidīt, kamēr lielās valstis kā Ķīna vai ASV rīkosies pirmās. Mēs paši esam atbildīgi par savas valsts dabas stāvokli, un “zaļais kurss” nav tikai birokrātiska prasība, bet gan jautājums par mūsu pašu nākotnes labklājību, pārtikas un ūdens kvalitāti.
Vairāk nekā tikai izslēgta spuldze
Zemes stunda, kas šogad gaidāma 28. martā pulksten 20:30, nav stāsts par ietaupītajām kilovatstundām. Jānis Rozītis skaidro, ka akcijas galvenā jēga ir attieksmes demonstrēšana un līdzdalība. Tā ir iespēja ikvienam aizdomāties par saviem paradumiem un to, ko mēs darīsim minūti, dienu vai nedēļu pēc tam, kad gaisma atkal tiks ieslēgta.
“Ja tu gribi kaut ko labu darīt videi, tad ej uz vēlēšanām,” sarunā atzīst Rozītis, norādot, ka individuālās izvēles ir svarīgas, taču tām jātiek integrētām arī politiskajos procesos. Zemes stunda kalpo kā atskaites punkts, lai mēs kā sabiedrība izvērtētu savu ietekmi uz vidi un tiektos uz ilgtspējīgāku dzīvesveidu ne tikai vienu stundu gadā, bet ikdienā.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
