Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viesojas Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna, kura stāsta par to, kā Valmieras novadā veidojies muižu tīklojums, kas darbojas ar mērķi saglabāt un iedzīvināt kultūras mantojumu, kā arī nosauc piecas novada muižas, kas noteikti jāredz savām acīm.
Jāpiemin, ka Valmiermuižas kultūras biedrība ik gadu organizē krāšņu un jau iemīļotu pasākumu – Valmiermuižas etnomūzikas festivālu, kas šogad notiks 5. jūlijā. Tomēr, kā Vandāna pievērsusies muižu pētīšanai un tīklošanas veidošanai? “Tas sākās ar to, ka Valmiera gribēja kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu,” viņa stāsta.
“Sākām darbu pie pieteikuma veidošanas, un muižas tīkla veidošana bija viena no iniciatīvām, kur mēs sapratām, ka Valmieras novadā ir saglabājies foršs muižu mantojums. Pašai Valmierai attiecīgi šī vecpilsēta ir izpostīta, ir nedaudz palicis, bet tas novads ir tā vecpilsēta, ar ko mēs varam lepoties,” turpina Vandāna.
Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss toreiz neesot iegūts, taču iniciatīva turpinās. “Muižas pagaidām nepazūd. Tas ir tas pagrieziens, ka šīm ēkām ir jādod funkcija, dzīvība, un tur ir jābūt cilvēkiem, lai tās varētu izdzīvot nākamajām paaudzēm,” norāda biedrības vadītāja, “Tad, nu, tīklojums ir tāda lieta, ka mēs vācamies kopā – domubiedru grupa, kam ir svarīgs šis kultūras mantojums.
Man liekas, ļoti forši, ka mēs esam arī pietiekami daudzveidīgi, jo tur ir gan pašvaldības pārstāvji, gan individuāli cilvēki, kam vienkārši pieder muiža, kas tajā dzīvo, gan arī uzņēmumi, gan nevalstiskais sektors, kam ir šis kopīgais mērķis – saglabāt un iedzīvināt kultūras mantojumu.”
Raidījuma vadītājs Pauls Timrots vaicā, kas būtu tās piecas muižas, ko vajadzētu apskatīt Valmieras apkārtnē? “Valmiermuiža būtu,” nosmej Vandāna, “Tad es teiktu, ka Oleru muiža, kas ir burvīga arī ar saviem kamermūzikas koncertiem, – paši saimnieko, atjauno, restaurē savu muižu.
Tad es teiktu, ka Kokmuiža varētu būt labs variants, kurā pašlaik ir iekšā skola, bet tur ir tāds uzpucēts, ja gribas dabūt sajūtu par muižām. Krasi atšķirīga ir Endzeles muiža, kurā, manuprāt, arī pašlaik ir skola, bet tā ir no sarkaniem ķieģelīšiem – atkal pilnīgi cita sajūta. Tad es vēl teiktu varbūt Jērcēnmuiža – viņiem ir saglabājusies koši rozā Freileņu mājiņa.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
