Seni, lieli un brangi koki, kas veido ne tikai mežus, bet ir arī bieži sastopami pilsētvidē, piemēram, parkos, ir liela vērtība, tomēr daudzus nereti urda jautājums par to, cik vecs ir koks. Raidījumā “Mežnīca” Latvijas Kokkopju Arboristu biedrības pārstāve Laura Mazule atbild uz jautājumu, vai cilvēks, kurš nav tik liels speciālists šajā jomā, var noteikt koka vecumu?
“Vislabākais ir tas variants, kad kāds pasaka, kad ir iestādīts. Piemēram, ar mājas būvniecību tika iestādīts koks, tad mēs precīzi zinām, vai, iztulkojot bībeli, tika iestādīts koks, mēs precīzi zinām, kad tas koks tika iestādīts. Pieliekam klāt, kad tas stāds tika iestādīts, – divi, trīs, dsmit gadu vecumā, tad mēs zinām to patieso koka vecumu,” stāsta Mazule.
Viņa turpina: “Ja mēs skatāmies par dižkokiem un veciem kokiem, tad to nevar tā noteikt, jo ir arī iespējas, urbjot kokā un pēc tam izskaitot gadskārtas, bet veciem kokiem – tiem jau ir tie tukšie vidi, kas ir dabiska veca koka sastāvdaļa. Tas nav nekas slikts, tas vienkārši (ir – aut.) tāds attīstības posms. Tad mēs nevaram saskaitīt šīs te gadskārtas.”
Vēl ir iespēja skatīties pēc koka resnuma, taču jāņem vērā daudzi citi apstākļi. “Tajā konkrētajā vietā – augsne, mitrās vietās kokiem būs mazāks pieaugums, tādās pārmitrās vietās. Ja būs ļoti labi apstākļi, tad tas atkal ātrāk sasniegs resnumu vai arī, piemēram, reaģēs uz kaut kādiem bojājumiem, piemēram, nogalotņo koku, tad tas reaģē uz tiem bojājumiem, veido lielākus pieaugumus, lai spētu sevi noturēt,” skaidro Mazule.
Citur aizvien biežāk dzirdams termins “veteran tree” jeb veterānkoks, kas Latvijā gan vēl nav iedzīvojies, taču mums ir noteikti dižkoki, kas ir aizsargāti ar likumu – tos nedrīkst postīt, ne cirst, ne zāģēt. “Zviedrijā ir noteikts, vai nu tas ir koks, kuram ir metrs diametrā, vai tas ir 40 centimetrīgs diametrā koks ar lieliem dobumiem, vai ir noteikts vecums, kad tas sasniedz jau to “veteran tree”,” viņa stāsta.