Raidījumā “Rītdienas maršruts” treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis šķetina kritiskās domāšanas jautājuma šķautni – kā rīkoties tā, piemēram, jauniešu starpā, ja kāds dalās ar maldinošu informāciju, lai neciestu savstarpējās attiecības? “Kas varētu būt tie veidi, kā iemācīties būt kritiskam, bet vienlaikus arī draudzīgam,” vaicā Rubenis.
“Kādreiz arī man ar kādu jaunieti par to ir bijusi diskusija – ir bijis kāds draugs, kurš intensīvi un aktīvi dalās ar maldinošu saturu. Ir viena jauniešu sadaļa grupiņā, kas apzinās to, ka šī ir maldinoša informācija, otri saka, ka nē – tā tiešām ir. Tad kādreiz tur rodas konflikts un spriedze. Kas varētu būt tie veidi, kā iemācīties būt kritiskam, bet vienlaikus arī draudzīgam, nevis uzreiz augstprātīgam, lai tās savstarpējās attiecības no tā neciestu,” viņš teic.
“Droši vien, ka te atkal ir prasme un treniņš, kādā veidā es izveicu dialogu, jo tas, ja es kādam, kurš tic, ka zeme ir plakana, pateikšu: “Nē, zeme vispār nav plakana! Tā ir apaļa – rekur ir globuss, rekur ir kadri no kosmosa.” Nav jau tā, ka vini dzīvo kaut kādā pilnīgā melnajā caurumā, kurā viņi šo informāciju (neredz – aut.), jo tas nepalīdz,” nosaka Oliņa.
“Lai es viņu varētu pietuvināt savai idejai, man ir drusciņ jānostājas viņa pusē, lai viņš neizjūt manu argumentāciju kā absolūtu apdraudējumu,” viņa turpina, “Šādas diskusijas, vienalga, vai es tagad mēģinātu kādam stāstīt – ja cilvēks tik ļoti tic kaut kam, piemēram, kurš ir absolūti pret visām vakcinācijām, tad to, ka mēs viņam pateiksim, ka viņš ir muļķis un izvilksim pat 200 pētījumus, kas apstiprina pretējo, nemainīs viņa viedokli.
To mēs esam vairākkārt jau runājuši, ka šeit svarīgi ir iemācīties šajā diskusijā drusciņ pakāpties tā otra cilvēka pusē, lai palūkotos uz viņa argumentāciju, kas tad tur viņam liekas tik interesants un svarīgs. Ja mēs iesim ar agresiju, tad diemžēl šī taktika neizdosies.” Savukārt Rubenis aicina atcerēties, ka, piemēram, sociālie tīkli un internets ir gluži kā tirgus laukums.
“Tur viss ir skaļš, krāsains, un patiesībā viss nemitīgi sacenšas par mūsu uzmanibu,” viņš norāda, “Ne vienmēr tā skaļākā balss ir arī tā pati gudrākā. Laiki vai skatījumi ne vienmēr ir pierādījums, ka informācija ir uzticama, jo tie patiesībā ir tikai cipari, tiem var būt kāds pilnīgi cits iemesls, kāpēc cilvēki to skatās, nevis gudrības dēļ.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
