Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viesojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants. Ziemassvētku laika sarunā viņš atklāti stāsta par savu dzīves ceļu – no jaunības gadiem ārpus baznīcas līdz aicinājumam kalpot, par atbildību, ko nes arhibīskapa amats, un par Ziemassvētku patieso nozīmi laikā, kad svētki bieži tiek aizēnoti ar steigu un pienākumiem.
Grants neslēpj, ka ticība viņa dzīvē nav nākusi no ģimenes vai tradīcijas. “Es nenāku no kristīgas ģimenes. Dievs mani atrada, nevis es Viņu,” viņš saka, atceroties brīdi, kad 18 gadu vecumā piedzīvojis sastapšanos, kas mainījusi dzīves virzienu. Līdz tam viņa ceļš veda caur Policijas akadēmiju un darbu ar krimināllietām, tomēr iekšēji arvien skaidrāk kļuva saprotams, ka šis nav viņa aicinājums.
Arī ceļš līdz arhibīskapa amatam nav bijis ambīciju vadīts. “Par arhibīskapu es nekad neesmu sapņojis. Tas nebija mans mērķis,” Grants uzsver. Lēmums kandidēt tapis lēni un ar šaubām, un izšķirošs bijis ģimenes atbalsts. “Bez ģimenes atbalsta es šo soli nebūtu spēris,” viņš saka, piebilstot, ka 25 gadu laulība un četri bērni ir pamats, uz kura balstās arī viņa kalpošana.
Tieši no šīs personiskās pieredzes dabiski izriet arī viņa skatījums uz Ziemassvētkiem. Grants norāda, ka svētku būtība bieži tiek pazaudēta ārējā rosībā. “Ziemassvētki nav par steigu. Tie ir par mieru, par klātbūtni, par būšanu kopā,” viņš saka. Arhibīskapa ieskatā svētki nav jāsaprot kā vēl viens projekts, bet gan kā iespēja apstāties un būt līdzās tiem, kas patiešām ir svarīgi.
Svarīga loma šajā laikā ir arī spējai nospraust robežas. “Reizēm pats svarīgākais ir spēt pateikt “nē”, lai pasargātu to, kas ir būtisks,” uzsver Grants. Šī prasme, viņaprāt, attiecas gan uz svētkiem, gan uz ikdienu – bez tās miers paliek tikai skaists vārds, nevis pieredze. Arī amatā viņš ir sapratis, ka ne visu var kontrolēt un ne uz visu ir jāreaģē.
Sarunas noslēgumā Grants atgriežas pie paļāvības un klusuma kā savas dzīves pamatelementiem. Dzīvē bijuši brīži, kuros notikumi risinājušies pilnīgi neparedzēti, tomēr tieši tajos viņš iemācījies uzticēties. Viņa vēstījums ir vienkāršs un ļoti konkrēts – Ziemassvētkos nav jādara vairāk, ir jābūt vairāk. Tieši šī klātbūtne, pēc Granta domām, ir tas, kas cilvēkam palīdz saglabāt mieru ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
