Daudzi cilvēki zina, kā izskatās epilepsijas lēkme, bet daudz retāk aizdomājas par to, kā ar šo diagnozi ir dzīvot ikdienā. Raidījumā “Noturības kodols” par epilepsijas būtību, tās psiholoģisko slogu un sabiedrības lomu stāsta neirologs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra (EMMC) vadītājs Jurģis Strautmanis.
Saruna notiek zīmīgā laikā – februāris daudzviet tiek atzīmēts kā epilepsijas mēnesis, kura mērķis ir mazināt aizspriedumus un veicināt izpratni. Šogad īpašs ir arī pats konteksts – Epilepsijas un miega medicīnas centrs atzīmē 10 gadu jubileju, apliecinot, ka darbs ar pacientiem neaprobežojas tikai ar ārstēšanu, bet ietver arī sabiedrības izglītošanu.
Strautmanis uzsver, ka epilepsija bieži tiek uztverta pārāk vienkāršoti. “Epilepsija nav viena slimība – tā ir vesela slimību grupa,” viņš skaidro, piebilstot, ka tās pamatā ir “pārmērīga elektriskā aktivitāte galvas smadzenēs.” Slimības izpausmes var būt ļoti dažādas, un arī prognozes atšķiras. Tajā pašā laikā epilepsija nav reta. “Apmēram viens procents sabiedrības dzīves laikā saskaras ar epilepsiju,” norāda neirologs.
Tomēr lielākais izaicinājums nereti nav medicīnisks. “Stigmatizācija bieži rada lielākas ciešanas nekā pašas lēkmes,” uzsver Strautmanis. Bailes no apkārtējo reakcijas liek cilvēkiem slēpt diagnozi, izvairīties no sabiedriskām situācijām un dzīvot pastāvīgā spriedzē. “Daudziem pacientiem lielākais izaicinājums nav pati slimība, bet tas, kā uz viņiem skatās sabiedrība,” viņš atzīst.
Šī spriedze tieši ietekmē arī emocionālo veselību. “Trauksme un depresija cilvēkiem ar epilepsiju ir ļoti bieža blakusparādība,” norāda ārsts, uzsverot, ka vidi nevar ignorēt: “Videi ir milzīga nozīme – droša un saprotoša vide samazina trauksmi.” Ja cilvēks zina, ka krīzes brīdī tiks saprasts, nevis nosodīts, ikdiena kļūst ievērojami vieglāka.
Raidījumā tiek pievērsta uzmanība arī praktiskām lietām, kas sabiedrībā joprojām tiek pārprastas. “Epilepsijas lēkmes laikā nevajag likt mutē karoti vai citus priekšmetus,” atgādina Strautmanis. Šādi mīti nerodas ļaunprātīgi, bet gan zināšanu trūkuma dēļ. “Bailes sabiedrībā bieži rodas nezināšanas dēļ,” viņš uzsver.
Īpaši svarīgi ir runāt par bērniem ar epilepsiju un viņu ģimenēm. “Bieži vien vecāku bailes ir daudz lielākas nekā bērna reālais stāvoklis,” norāda neirologs, piebilstot, ka “epilepsija pati par sevi nenozīmē intelektuālus traucējumus.” Lielākā daļa bērnu ar šo diagnozi var pilnvērtīgi mācīties, sportot un veidot attiecības, ja vien vide ir atbalstoša.
Sarunas noslēgumā Strautmanis atgriežas pie galvenā – sabiedrības lomas. “Atklātība palīdz mazināt stigmu un uzlabo dzīves kvalitāti,” viņš saka, uzsverot, ka “sabiedrības izglītošana ir viens no būtiskākajiem soļiem stigmas mazināšanā.” Epilepsija nav kauns vai vājums, tāpēc katrs informēts, mierīgs un saprotošs līdzcilvēks var būt daļa no risinājuma.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
