Mamma saka vienu, bet tētis pavisam ko citu, savukārt, bērns – pa vidu apjucis un nedrošs. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kādu ietekmi bērnam atstāj vecāku atšķirīgās audzināšanas pieejas vai galēji pretēji viedokļi dažādos jautājumos.
“Kādu ietekmi var atstāt uz bērnu tas, ja mamma saka vienu un rīkojas vienā veidā, un tētis saka kaut ko pilnīgi citu,” vaicā Rubenis. “Šī nekonsekvence rada nesapratni. Tas rada visdrīzāk to, ka mana uzvedība arī pasliktināsies, tāpēc ka es izjūtu netaisnību kaut kādā veidā, un tas ir ģimenes ietvaros – es visu laiku nevaru saprast, par ko ir stāsts. Tad es īsti nesaprotu, kāpēc ir iemesls man aizliegt, ja otrs man saka, ka, piemēram, var,” skaidro Oliņa.
Vai šāda situācija var atstāt iespaidu arī uz bērna drošības sajūtu, jautā Rubenis, uz ko Oliņa norāda, ka arī drošības sajūta var tikt ietekmēta: “Vecākiem ir jātiek ar sevi pašiem galā. Tātad, ja tētis ir kaut ko atļāvis, piemēram, tad vecāks – mamma mēģina izkāpt ārā no šī un saka: “Okay.” Tas, kas pirmais iedevis šo atļauju vai aizliegumu, tad mums droši vien būtu jāmēģina vismaz bērna klātbūtnē un bērnam iedot arī to, ka es arī esmu tajā pašā pusē.”
“Protams, ka mums šad tad pilnīgi korķus sit ārā – kāpēc tad nē?” viņa turpina, “Tur atkal ir jautājums – kā mēs savā starpā strādājam? Ja mēs kādam katru dienu teiksim, ka viņš nemāk audzināt, tad šī kritika radīs mūsu starpā lielas domstarpības, jo mainīt viedokli par to, ka es pasaku, ka tu nepareizi domā, ir diezgan bezjēdzīgi.”
“Paskatoties uz to no bērna skatu punkta, izejot no bērna vecuma, zināšanām, pieredzes, temperamenta iezīmēm, nevar būt tādas divas galējības,” teic Rubenis, “Nekonsekvence vecāku starpā bērnam var radīt nedrošības sajūtu un neizpratni. Otra lieta, ko var radīt, bērns var sākt vai mēģināt izmantot savā labā caur tādām manipulācijām.”
Vecāku trenere paskaidro, ka vecāki šādā veidā iemāca bērnam manipulēt, jo paši manipulē: “Skaidrs, ka viņš saprot, ja es zinu, ka viņiem vienmēr atšķiras viedokļi, tad es īstenībā pamatā domāju, kam es pirmais prasīšu šo atļauju – kurš ir piekāpīgāks, bet nereti es pēc tam jūtos bez maz vai pats vainīgs par to, ka viņi strīdējās manis dēļ. Tas arī var būt ne visai veselīgi. Nav jau tā, ka es neredzu šīs domstarpības. Pat ja vecāki slēpj, mēs jau jūtam pilnīgi burtiski kā elektrību istabā.”
