Kā saprast savas robežas un kā tās nosargāt, raidījumā “Noturības kodols” skaidro un padomos dalās psiholoģe, Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, Latvijas Universitātes pasniedzēja Agnese Orupe. “Robežas ir ļoti individuālas jēdziens,” viņa nosaka, piebilstot, ka katram ir arī mazliet atšķirīga izpratne par tām.
“Nav jau tādas viennozīmīgas atbildes, kā to var izdarīt,” par to, kā saprast, kur ir paša robežas, teic Orupe, “Sāksim ar to, ka ne vienmēr cilvēks, kura robežas tiek pārkāptas, patiešām arī to saprot, ka tas ir noticis, jo ļoti bieži robežu pārkāpumi, īpaši, ja tie ir jaunās situācijās, rada apjukumu, cilvēks ir izsists no līdzsvara, viņš var arī nesaprast kāpēc.
It īpaši, ja tas notiek tā gana publiski, tad tu arī līdz galam nesaproti, kā uz šo ir jāreaģē vai ir jāreaģē, kas ir jādara. Ne vienmēr ir tā, ka mēs robežu pārkāpumus uzreiz saprotam. Tad var gadīties, ka mēs kādam arī kaut ko pavaicājam. Tā kā robežas ir ļoti individuāls jēdziens, tad katram ir arī mazliet atšķirīga izpratne par to, kas ir okay un kas nav okay.”
“Eksperimentējot, mācoties, mēģinot saprast, kas man der un kas man neder,” par to, kā saprast savas robežas, paskaidro psiholoģe, “Būs kaut kādas situācijas, kurās mēs būsim sevi iepazinuši un būsim sapratuši.” Viņa dalās arī piemērā – kāds ir attālums, kādā cilvēkam patīk sēdēt no otra vai sveša cilvēka, kur sajūta ir komfortabla, – to var noskaidrot pietiekami ātri.
“Ir arī kaut kādas citas situācijas, kurās nav tik viennozīmīgas atbildes,” turpina Orupe. Tomēr, kā nosargāt savas robežas? “Lai mēs varētu kaut ko mainīt, mums ir jāsaprot, kas mums jau šobrīd ir un kā vēl pietrūkst. Pirmais solis droši vien ir apzināties un saprast, kur es esmu, kā es jūtos par kaut kādu jautājumu,” norāda psiholoģe.
“Tikai tad mēģināt, nevis vienkārši reaģēt, bet pirms tās reakcijas drusku ielikt pārdomāšanu – ko es gribu, kāds ir mans mērķis, jo reakcijas cilvēkiem ir divu veidu pārsvarā. Mēs varam noreaģēt ļoti emocionāli, kas droši vien ne vienmēr ir tas, kas ir vajadzīgs. Tas ir pilnīgi okay, ka mums ir jūtas un ka mēs reaģējam emocionāli, bet tādas plikas, tīras emocijas vai reakcijas, kas ir pavadītas emocijās, droši vien nav pašas vēlamākās (nepieskatītas).
Tad, protams, atkal ir ļoti racionālas, ļoti izsvērtas reakcijas. Kā mēs DBT terapijas ietvaros runājam, ka tas ko mēs gribam, ir tāds “viedais prāts” – kaut kas, kas ir pa vidu starp abiem, kas salāgo gan to mūsu emocionālo pasauli, gan arī loģisko un racionālo, bet tam ir vajadzīgs paņemt pauzi, ievilkt elpu un tad apsvērt. Lai aprunātos pats ar sevi, ar savu “viedo prātu”, ir vajadzīgs laiks, ieklausīšanās sevī. Saruna ar savu dvēseli parasti ir klusa, prasa telpu, vidi un laiku,” stāsta Orupe, rezumējot par to, kā savas robežas nosargāt, “Apzināties un tad sarunāties.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
