Raidījumā “Tik Tik Tik” ikmēneša viesis Zuarguss pievēršas svarīgiem jautājumiem – šoreiz pašapziņas tēma un jautājumi par sevis mīlēšanas spēju. “Kas man vēl jāizdara? Ko vēl? Mašīna ir, bērns ir, vīrs ir, mājoklis ir!” vaicā raidījuma vadītāja Sanda Dejus. Ja paskatāmies, kas vispār ir pašapziņa, tad tā veidojas individuālā līmenī un valsts līmenī, paskaidro Zuarguss.
“Tā sākās no tā, ka es varu mierīgi redzēt sevi tāds, kāds es esmu,” viņš turpina, “Man nesāp, ja man saka labu, un tas ir paradoksāli, ka ir cilvēki, kuriem sāp. … Man nesāp, ka man saka to, kas man nesanāk. Es principā esmu adekvāts tajā ziņā, ka man “nāk” labais, sliktais, un es to redzu mierīgi – man nav sāpes par to. Tā ir pēc būtības definīcija par to, ka es esmu adekvātā pašvērtējumā.”
Zuarguss atminas pētījumu no 2012. gada, kurā minēts, ka jau piecu gadu vecumā iespējams definēt, ka bērnam izveidojas kaut kādas tendences uz augstāku vai zemāku pašvērtējumu: “Ģimenēs, kurās ir sarežģītas attiecības, tur ir lielāki izaicinājumi.” Tāpat Latvijā vairāk nekā 60 procentos ģimeņu bērnus audzina vienas pašas mammas, kas ir izaicinājums arī pašvērtējuma veidošanai.
“Cita starpā, ja bērni ir no nelabvēlīgām ģimenēm, tad viens no pētījumiem, ko es nesen redzēju, bija – 11 gadu vecumā, pat ja viņš ir ļoti talantīgs bērns, un tev blakus sēdēs bērns no labas ģimenes, kur ir labi mājas apstākļi, tad šim bērnam no sliktās ģimenes – viņam rezultāti aizies uz leju. Tikai tāpēc, ka viņam pašapziņa un pašvērtējums ies uz leju,” norāda Zuarguss.
Tomēr, kādas metodes var palīdzēt kaut ko mainīt šajā jautājumā jau pieaugušā vecumā? Ārstējošākā lieta ir valoda, piemēram, kā runāju ar citiem, vai izsaku komplimentus, kā runāju pats ar sevi. Ķermenis un zemapziņa – tie ir vēl divi aspekti, par kuriem ir vērts aizdomāties, ja ir vēlme uzlabot savu pašapziņu, iesaka Zuarguss.
