Bieži vien atteikums šķiet riskantāks nekā piekrišana, jo aiz tā stāv bailes sabojāt attiecības vai tikt nesaprastam. Raidījumā “Rītdienas maršruts” par šo iekšējo konfliktu stāsta “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis, skaidrojot, kāpēc vārds “nē” tik bieži iestrēgst kaklā.
Speciāliste uzsver, ka pats atteikums nav problēma. “Vārds “nē” pats par sevi nav agresīvs – to agresīvu padara mūsu bailes,” skaidro Oliņa. Tieši bailes no otra reakcijas liek cilvēkam sākt skaidrot, attaisnoties un mīkstināt savu nostāju. “Ļoti bieži mēs sākam attaisnoties, un tieši tajā brīdī robeža kļūst caurlaidīga,” viņa piebilst, norādot, ka šādi atteikums zaudē spēku.
Savukārt Rubenis pievērš uzmanību tam, ka piekrišana bieži nav apzināta izvēle. “Cilvēki bieži piekrīt nevis tāpēc, ka grib, bet tāpēc, ka baidās,” viņš saka. Bailes no konflikta, vientulības vai nosodījuma liek izvēlēties īstermiņa mieru, pat ja tas nozīmē ilgtermiņā uzkrāt spriedzi un neapmierinātību ar sevi.
Šī dinamika īpaši spilgti izpaužas pusaudžu vecumā. “Pusaudzim atteikums bieži šķiet kā risks palikt ārpus grupas,” norāda Rubenis. Piederības sajūta šajā posmā kļūst tik svarīga, ka “nē” tiek uztverts nevis kā pašcieņas izpausme, bet kā drauds attiecībām un sociālajai drošībai.
Oliņa papildina, ka nespēja atteikties ietekmē arī piekrišanas jēgu. “Ja es nevaru pateikt “nē”, tad mans “jā” zaudē nozīmi,” viņa skaidro. Robežas nav domātas, lai atsvešinātos no citiem. “Robežas nav sienas – tās ir durvis uz sevi,” atgādina speciāliste, uzsverot, ka veselīgas attiecības sākas ar skaidru sevis apzināšanos.
Ikdienā tas izskatās ļoti konkrēti – cilvēks piekrīt palīdzēt, lai gan ir pārguris, paliek sarunā, kas viņu iztukšo, vai uzņemas vēl vienu atbildību, lai tikai nesagādātu vilšanos citiem. Taču šāda piekrišana reti paliek bez sekām. “Attaisnošanās dod otram iespēju turpināt spiest,” uzsver Oliņa, savukārt Rubenis piebilst: “Bailes kaut ko palaist garām ļoti bieži liek mums pateikt “jā” pret savu gribu.”
“Robežu vilkšana nav egoisms, tā ir rūpes par sevi,” uzsver Oliņa. Arī Rubenis papildina, ka, ja jaunietis nejūtas drošs savās izvēlēs, viņš bieži izvēlas klusēt. “Ja jaunietis nejūtas drošs savās izvēlēs, viņš bieži izvēlas klusēt, nevis atteikt,” viņš saka. Klusēšanas cena gan nereti ir augsta – izsīkums, dusmas uz sevi un sajūta, ka dzīvo ne pēc saviem noteikumiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
