Individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, cimdus vai respiratoru, gana bieži būtu jālieto arī mājas apstākļos. Raidījumā “Prāts izglābs pasauli” Rīgas Tehniskās universitātes Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas vadītāja, profesore Inga Dāboliņa skaidro, kas ir jāzina par šiem aizsardzības līdzekļiem, lai mēs paši varētu sevi pasargāt.
“Būtu jāaptver tās ikdienas situācijas, kad mums tie ir jālieto,” par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem teic Dāboliņa, “Ja mēs veicam kādu specifisku darbu, kur mēs varam iztēloties, ka kāds cits varētu to darīt mūsu vietā, respektīvi, mēs varētu pasaukt speciālistu, tad mums būtu jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi, kaut vai, piemēram, sadzīvē – sadzīves ķīmija.
Mēs zinām, ka pastāv uzkopšanas dienests. Tātad tajā brīdī, kad mēs mājās paši kaut ko uzkopjam, būtu forši lietot cimdus, patiešām būtu. Ja tas ir kaut kas kaitīgs, uz pudelēm vienmēr ir rakstīts – kas ir kaitīgs. Mums jau nepatīk tā sīkā druka, bet derētu to tomēr palasīt. Iespējams, ka ir atsevišķas ķīmijas, kurās mums būtu pat jālieto respirators pret ķīmiskām vielām, arī tas uz tās pudeles būs rakstīts.”
Profesore piebilst, ka ar sadzīves ķīmiju parasti tik traki neesot, tomēr der ar ieteikumiem iepazīties: “Tiesa, lasīšanai ir cita blakne – mēs varam iegūt daudz informācijas, uzzināt par daudz un sākt baidīties.” Līdzīgi ir arī ar āra darbiem, piemēram, koku zāģēšanā jābūt uzmanīgiem.
“Ja mēs spējam iedomāties, ka šim varētu izsaukt speciālistu – arboristu un iztēloties viņa ekipējumu – ar karabīnēm, atsaitēm un visu pārējo – ķiveri un tam līdzīgi, iespējams, ka mums vajadzētu kādu ķiveri, ausu aizsardzības līdzekļus un tam līdzīgi lietot arī pašiem. Respektīvi, mēs esam čakla tauta, mēs esam raduši darboties paši, bet mums vajadzētu iemācīties arī pašiem sevi pasargāt,” paskaidro Dāboliņa.
Būtībā ir svarīgi zināt, kurā brīdī man pašam ir vajadzība sevi pasargāt. “Jā, tāpēc es saku – ir jādarbina iztēle un lasīšana,” turpina profesore, “Tajā brīdī, kad mēs spējam iztēloties, ka tas nav gluži vienkāršs darbiņš, kur es aizeju rīta čībās pēc kafijas, bet tas tomēr ir darbs, kurā es strādāju, daru, tam ir kaut kāds rezultāts, tad vajadzētu šos riskus izsvērt un apskatīties, vai vajag vai nevajag.”
