Kāpēc reizēm vakaros miegs nenāk, bet no rīta jūtamies kā izsisti no sliedēm? Vai pie vainas ir stress, ekrāni vai kāds nopietnāks iemesls? Raidījumā “Noturības kodols” par miega nozīmi un traucējumiem stāsta pediatre un miega speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra ārste, Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa.
“Miega medicīna ir ārkārtīgi plaša nozare. To veido sešas lielas grupas – bezmiegs, elpošanas traucējumi, parasomnijas, kustību traucējumi, diennakts ritma traucējumi un centrālās hipersomnolences,” skaidro Celmiņa. Viņa uzsver, ka cilvēki parasti pamana tikai grūtības iemigt, taču aiz šīs problēmas var slēpties vesela virkne citu iemeslu – no stresa līdz pat nemierīgo kāju sindromam.
Sekas, ja neguļam pietiekami, ir daudz nopietnākas nekā vien nogurums nākamajā dienā. “Ja mēs guļam pārāk maz, mums nav prāta asuma, nav reakcijas, bet mēs paši to neapzināmies,” saka ārste. Pētījumi rāda – tie, kas guļ mazāk par septiņām stundām, ar vīrusiem saslimst trīsreiz biežāk. Turklāt miega deficīts ietekmē svaru, paaugstina risku insultam un infarktam.
Celmiņa atgādina, ka pirmā palīdzība ir miega higiēna. “Pirmais, ko vajadzētu darīt, ir miega higiēna, lai cik garlaicīgi tas neizklausītos, – tas strādā,” viņa uzsver. Regulārs gulētiešanas laiks, atteikšanās no kafijas pēcpusdienā, ikdienas kustības un ērta guļamistaba ir pamats kvalitatīvam miegam. “Svarīgi ir arī vakarā dot sev laiku nomierināties un neņemt gultā līdzi domas par darbu,” piebilst speciāliste.
Digitālās ierīces miegu ietekmē dažādi. “Nav tā, ka zilā gaisma būtu vienīgā vainīgā. Daudz nozīmīgāks ir saturs, ko patērējam. Tieši sociālo tīklu rullīši notur mūsu uzmanību un neļauj aizmigt,” saka Celmiņa. Tomēr telefons var būt arī palīgs, ja to izmanto nomierināšanās nolūkos, piemēram, skatoties mierīgu seriālu.
Runājot par medikamentiem, ārste ir tieša: “Vienkārši fiziski nav brīnumtabletes.” Miegzāles var palīdzēt stresa situācijās, bet ne ilgtermiņā. Melatonīns ir noderīgs tikai noteiktās situācijās – piemēram, cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma vai bērniem ar attīstības traucējumiem. Celmiņa aicina neaizrauties ar pašārstēšanos, bet gan meklēt risinājumus pie speciālistiem: “Miegs ir svarīgs visām orgānu sistēmām, un nekad nav par vēlu sākt par to rūpēties.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
