Karš, sliktas un negatīvas ziņas uztrauc daudzus, tomēr, kā saglabāt līdzsvaru, kad šķiet – apkārt ir tikai viens vienīgs negatīvisms, un kā praktiski sev palīdzēt trauksmes gadījumā, raidījumā “Noturības kodols” šķetina Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras ārste-psihoterapeite un zinātņu doktore Laura Valaine.
Vaicāta, kas palīdz saglabāt līdzsvaru, ja šķiet, ka apkārt ir tikai slikti jaunumi un ziņas, Valaine skaidro, ka to lielākoties palīdz saglabāt apziņa, ka tā ir izjūta: “Dzīvē nekad nav – viss labi vai viss slikti, un melns un balts domāšana vai tāda galējību izjūta pati par sevi nav realitātes atspoguļojums. Tāpēc, ja liekas, ka viss ir slikti, visticamāk, ka tā ir izjūta. Noteikti ir arī kaut kas, kas ir okay.”
Noķerot sevi bezcerības vai bezjēdzības stāvoklī, ieteicams saprast, ka diez vai tik galēja situācija var būt, iesaka ārste-psihoterapeite: “Varbūt man ir saasināta reakcija, varbūt kaut ko es nepamanu. Šādos jautājumos mēs varam sākt sevi izaicināt tajā, cik ļoti tā ir, un mēs varam sākt atkāpties no tās sajūtas un nolīdzsvaroties.
Tad, kad jau mēs sajūtu “viss ir slikti” sākam uztver, ka šeit ir tomēr kaut kas ļoti intensīvs, tad mēs varam ar to sākt kaut ko darīt. Kamēr mēs dzīvojam, ka tā ir visa pilna patiesība, mūsu ķermenis arī ir pilnīgā trauksmes, stresa reakcijā, bet, lai kaut ko darītu, ir jāspēj paskatīties uz emociju – okay, es šādi jūtos, ļoti intensīvi, jāpaskatās, vai tiešām tik intensīva arī ir realitāte apkārt.”
Tomēr, kā praktiski sev palīdzēt? Arī neskatīties un neklausīties ziņas var būt noderīgi, tomēr Valaine pievēršas kara trauksmes skaidrojumam – realitāte ir tāda, ka mums ir agresorvalsts blakus: “Ģimenēs var pārrunāt, ko mēs darām, ja gadījumā sākas karš, kāds ir mūsu plāns.”
Kāds vienosies ģimenē, ka plāns ir doties visiem kopā un noteiktu vietu, cits – pievienosies frontei, taču svarīga ir vienošanās, kas katram ir nepieciešams. “Piemēram, veidot uzkrājumu vai salikt somu, kas ir kādiem periodiem, jo tas jau dod trauksmei atgriezenisko saiti, ka mēs kaut ko ar to darām, – jau mums paliek mierīgāk,” viņa paskaidro.
Trauksmes brīdī mēs pareģojam ko negatīvu ar domu to nepiedzīvot. “Ja mēs, zinot, ka tāds risks ir, piemēram, izveidojam sev plānu, veidojam uzkrājumu, gatavojam somu vai vēl ko citu, jau mēs trauksmi neitralizējam, tā vienkārši sakot,” turpina Valaine. Pēc plāna izveidošanas tas, visticamāk, dod drošības sajūtu un vajadzētu palikt vieglāk.
“Piemēram, cilvēki ir izrunājuši, ir kaut kāds plāns, tad vienā brīdī pēkšņi trauksme saeskalējas – ir ziņas, un parasti trauksmes eskalējums, tas paaugstinājums, ir saistīts ar paralēlām lietām dzīvē. Varbūt šobrīd jāpieņem nozīmīgs lēmums par mājokļa iegādi, par ģimenes pieaugumu, par studijām, par vēl citiem aspektiem, tad karu mēs izjūtam kā šķērsli. Mēs neapzināti pārlecam itkā tajās bailēs par karu, bet īstenībā jautājums ir par kaut ko citu,” viņa norāda.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
