Kā saprast un pārvaldīt emocijas, mazināt stresu un stiprināt savu iekšējo spēku? “Noturības kodols” – jauns raidījums “Radio SWH” platformā jeb vienkārši, praktiski un noderīgi par psihoemocionālo veselību. Pirmā raidījuma viešņa – psiholoģe, zinātniece un praktiķe Marija Ābeltiņa, kura skaidro dzīves spēka jēdzienu, kāpēc viens ir stresa noturīgāks, bet cits – mazāk noturīgs, kā arī nosauc veidus, kā sev palīdzēt sarežģītās situācijās.
Kas ir noturības kodols, vaicā raidījuma vadītāja Inese Vaikule. Šis vārdu salikums zinātniskā literatūrā nebūs atrodams, bet tur būs skaidrota noturība, norāda Ābeltiņa: “Ja mēs skatāmies angļu valodā, tad laikam vistuvākais vārds ir “resilience”. Protams, ka arī mūsu valsts telpā ir bijušas diskusijas starp profesionāļiem – kā to labāk iztulkot, lai nepazuadētu jēgu. Šobrīd tas visbiežāk lietotais termins ir dzīves spēks.”
“Mēs spējam pēc kaut kādiem sāpīgiem, nepatīkamiem, strespilniem notikumiem atgūties, un kā tāda kaučuka bumbiņa atpakaļ atgriezties savā formā un lēkt uz priekšu,” turpina skaidrot psiholoģe, “Ja mēs paskatāmies uz tulkojumiem, kāpēc dzīves spēks, jo tas atspoguļo vairākas lietas – pirmkārt, tā ir šī spēja atgūties, dzīvot tālāk, neskatoties uz to, ka ir noticis kaut kas neforšs.”
Tomēr ir arī vēl kāds aspekts – spēja balansēt. “Kā tas kuģis, kas iet cauri viļņiem, bet tas nesašūpojas vai sašūpojas, bet negrimst. Vienlaicīgi tur ir arī šī lieta – varbūt tādas izaugsmes iespējas, spēja mainīties, spēja būt elastīgiem, spēja pielāgoties. Viens ir balansēt, noturēties, bet otrs – varbūt dažkārt vajag, nevis noturēties, bet mainīties, būt elastīgiem, spēt adaptēties,” viņa nosaka.
Kāpēc vieni ir stresa noturīgāki, pat pēc lieliem dzīves satricinājumiem spēj būt gaiši, bet citiem – mazākas dzīves vētras ir grūtāk pārvaramas? “Mēs esam dažādi,” teic Ābeltiņa, paskaidrojot, ka zinātnieki joprojām šo jautājumu šķetina, “Viena ideja, ka tas ir kaut kādā ziņā iedzimta lieta, un tā ir saistīta ar tādu lietu kā temperaments.
Protams, ja tu esi tāds ekstravertāks, vairāk uz cilvēkiem vērsts, vairāk uz pozitīvām emocijām vērsts, tā vienkārši runājot, ja tev vairāk optimisma, tad jā – ir vieglāk, cilvēki ir tādi stresa noturīgāki, dzīves spēcīgāki, bet tas nav vienīgais. Mēs varam skatīties uz šo te dzīves spēku vai stresa noturību, vai psiholoģisko noturību arī kā uz tādu prasmi, ko var trenēt – kā es risinu problēmas, kā es komunicēju, kā es vispār apjēdzu to, kas notiek.”
“Ja mums ir nosliece uz šo skumīgumu, trauksmi, satraukšanos, baidīšanos, tas nenozīmē, ka mēs nevaram mainīties,” viņa papildina. Tomēr – kādas tehnikas vai lietas cilvēks var izmantot, lai sev palīdzētu? Tās atšķirsies no kaitējuma vai sāpju apjoma, paskaidro psiholoģe, jo kāds zaudējis tuvinieku vai piedzīvojis traumatisku situāciju, citam – tie būs ikdienišķāki stresi.
“Tas, ko mēs redzam, kas palīdz, ir, pirmkārt, spēja vispār apstāties un apjēgt, kas notiek, un arī tādā konstruktīvā veidā risināt tās problēmas – ieplānot kaut kādas lietas, iet un darīt, meklēt palīdzību,” stāsta Ābeltiņa, nosaucot piemēru ar veselību – ja tā sašķobījusies, jādodas pie ārsta.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
