Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” operu, teātra un kino režisors Aiks Karapetjans dalās savās pārdomās par pagrieziena punktu 40 gados, kad nereti var saprast – daudzas lietas ir pagājušas un iepriekš sapņotie sapņi, iespējams, nav reāli. Tāpat režisors nosauc vienu no mūsdienu lielākajām cilvēku problēmām – pārāk maz diskusiju savā starpā.
Daudziem 40 gadi atnes pagrieziena punktu un sapratni, ka dzīvē kādas lietas ir pagājušas, un varbūt nemaz jaunības sapņi nav reāli. “Es par to daudz domāju, un es sapratu, ka tomēr jācīnās – labāk cīņā zaudēt, nekā padoties. Tomēr 40 gadi nav 80. Skatoties, piemēram, uz Donaldu Trampu, kuram 78 gadi, viņš joprojām grib kļūt par pasaules prezidentu,” nosaka Karapetjans.
Viņš turpina: “Tad man savos 40 padoties, teikt – viss ir garām, būtu par naivu, manuprāt. Bet, kamēr spēks ir, veselība ir, jācīnās – nedrīkst padoties, jo pēc tam es nožēlošu simts procenti par to, ka es padevos un mainīju visu.” Tomēr režisors atzīst, ka ir arī vilšanās, kas vairāk skar tieši pasauli un cilvēkus, taču tas gan nenozīmē depresijas izpausmi.
“Nekādā gadījumā tas nav par to, ka viss – nav jēgas dzīvot,” paskaidro Karapetjans, “Vienkārši saproti, ka nav ne patiesības, ne taisnības, nav nekā objektīva – viss ir subjektīvi, un viss ir ļoti relatīvi. Tāpēc es šobrīd nekam neticu. Es cenšos vienmēr nebūt barā ar viedokli. Tiklīdz es dzirdu pat varbūt man nepieņemamu viedokli, kas atšķiras no meinstrīma, es uzreiz kaut kā gribu diskutēt.
Manuprāt, tā ir tā lieta, kas mums ļoti pietrūkst šobrīd mūsdienās, ka mēs maz runājam, maz diskutējam. Tiklīdz viens dzird atšķirīgu viedokli vai pozīciju, uzreiz “liek sienu” un sākas kaut kāda agresija, bet, manuprāt, būtu interesantāk diskutēt un runāt skaļi. Tādas diskusijas un sarunas mūsdienās es redzu, ka paliek aizvien mazāk un mazāk.”
Režisors iepriekš norādījis, ka ar sevi diskusijās gan neieslīgstot pārāk bieži. Kāpēc tā? “Vairāk interesanti ar citiem diskutēt, nekā ar sevi, protams,” norāda Karapetjans, “Es to darīju, kad man bija 20 gadi, 25 gadi, – es biju iekšā ļoti ieslēgts, un vienā brīdī es sapratu, ka tas nav veselīgi, un tas ne pie kā laba neved īstenībā. Ļoti daudzi cilvēki, kuri ir ieciklējušies sevī iekšā, parasti viņi arī nonāk līdz depresijai un līdz mentālām problēmām.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
