Cilvēks visbiežāk ļoti labi zina, kas viņam ir jādara dažādās dzīves situācijās, taču gluži vienkārši nedara. Kāpēc tā, ko par to saka zinātne un kas ir zināšanu un rīcības plaisas modelis, raidījumā “Prāts izglābs pasauli” skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) tenūrprofesors Agnis Stibe.
“Mēs pirms dažiem gadiem atklājām un pierādījām, ka ir tāds zināšanu un rīcības plaisas modelis vai rīks. Tajā ļoti skaidri var redzēt un to var pielietot gan uzņēmējdarbībā, gan pārvaldībā, gan sabiedrības zinātnēs, to katrs var pielietot pats sev. Tas rīks ir ļoti vienkāršs. Tātad sākās viss ar zināšanām,” stāsta Stibe.
“Lielākā daļā gadījumu šīs zināšanas ir,” viņš turpina, “pēc tam, kad tās zināšanas ir “pienākušas”, kaut kā visi parasti sagaida, ka būs rīcība, jo likumsakarīgi – bet mums taču viss ir skaidrs! Tāpēc šis rīks saucas “plaisa” – plaisa starp zināšanām un rīcību. Tur pa vidu ir divi soļi, kurus visbiežāk cilvēki arī nezina.”
Nākamais solis aiz zināšanām ir pieņemšana – varu zināt, bet, iespējams, nepieņemu. “Varbūt man tas nav svarīgi, varbūt man tas nav saistoši. Nav jau jābūt tā, ka visiem ir jābūt vienādiem, bet, ja cilvēks ir atradis saikni un tās zināšanas pārlicis uz to – ā, es redzu, kā šīs zināšanas man palīdzēs, es saprotu, ko tas tieši man dos, respektīvi parādās vērtība šīm zināšanām tieši paša dzīvesgājumā, tad jau ir solis uz priekšu,” paskaidro tenūrprofesors.
“Tik un tā tur ir vēl viens solis, kurā daudzi cilvēki izkrīt, – ir tas, ka es ne tikai varu zināt un pieņemt, ka tas man ir ļoti saistoši un vērtīgi, un vajadzīgi, un noderīgi (otrajā solī visi šie īpašības vārdi piemēroti), trešajā solī ir nodoms – kurā vietā manā dzīves ikdienas gājumā es šo te pielietojumu tieši ieraudzīšu un pats arī darīšu,” norāda Stibe, “Rīcībai kaut kur ir jāatrod sava mājvieta.”
Pilnu raidījumu “Prāts izglābs pasauli” klausies ierakstā!
