Bieži sev pārmetam slinkumu vai gribasspēka trūkumu, taču patiesībā iemesls var būt pavisam cits. Raidījumā “Noturības kodols” psiholoģe un Vidzemes Augstskolas asociētā profesore Vineta Silkāne aicina uz prokrastināciju paskatīties dziļāk un bez nosodījuma. “Prokrastinācija nav slinkums. Prokrastinācija ir tad, kad es gribu izdarīt, bet tomēr atlieku,” viņa uzsver.
Atšķirība starp slinkumu un prokrastināciju slēpjas nevis rīcībā, bet pašsajūtā. “Slinkums ir tad, kad es negribu darīt un jūtos ar to mierā. Prokrastinācijā cilvēks par to jūtas slikti,” skaidro psiholoģe. Tāpēc atlikšana nav vienkārša kavēšanās – tā ir emocionāli smaga pieredze. “Prokrastinācija vienmēr iet kopā ar vainas sajūtu, stresu un iekšēju spriedzi,” piebilst Silkāne.
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka problēmas sakne ir disciplīnas trūkums, tomēr pētījumi rāda ko citu. “Cilvēki bieži domā, ka problēma ir disciplīnas trūkums, bet patiesībā tā ir emociju regulēšanas grūtība,” norāda psiholoģe. Atliekot uzdevumus, mēs patiesībā cenšamies izvairīties no nepatīkamām sajūtām – bailēm, kauna vai trauksmes. “Mēs atliekam nevis darbus, bet sajūtas, kas ar tiem saistās,” viņa skaidro.
Īpaši cieši ar prokrastināciju ir saistīts perfekcionisms, kad vēlme visu izdarīt ideāli var kļūt paralizējoša. “Perfekcionisms ir viens no lielākajiem prokrastinācijas draugiem,” atzīst Silkāne. Jo augstākas prasības sev izvirzām, jo lielākas kļūst bailes sākt – un atlikšana kļūst par veidu, kā pasargāt sevi no iespējamās vilšanās.
Viena no bīstamākajām prokrastinācijas formām ir saistīta ar veselību. “Veselības prokrastinācija ir īpaši bīstama, jo sekas parādās vēlāk, bet lēmums tiek pieņemts tagad,” uzsver psiholoģe. Cilvēks var labi apzināties, ka vajadzētu doties pie ārsta, taču “bailes un trauksme liek to atlikt gadiem.” Mūsdienās šo procesu vēl vairāk pastiprina digitālā vide – “digitālās ierīces būtiski pastiprina prokrastināciju, jo tās piedāvā tūlītēju atvieglojumu.”
Ceļš ārā no prokrastinācijas nesākas ar stingrāku disciplīnu, bet ar attieksmes maiņu pret sevi. Pašpārmetumi tikai pastiprina iekšējo spriedzi, savukārt līdzjūtība palīdz spert pirmo soli. “Viens no svarīgākajiem soļiem ir iemācīties būt pret sevi līdzjūtīgam, nevis sevi pastāvīgi kritizēt,” uzsver Silkāne. Prokrastinācija nav rakstura vājums – tā ir zīme, ka cilvēkam nepieciešams vairāk sapratnes, arī no sevis paša.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
