Daudzi cilvēki gadiem dzīvo ar sajūtu, ka ar viņu ķermeni kaut kas nav kārtībā – tas jāuzlabo, jāmaina vai jākontrolē. Raidījumā “Noturības kodols” rakstniece, sertificēta fitnesa un apzināta uztura trenere Zane Krēsliņa runā par diētu kultu, emocionālo ēšanu un spiedienu sasniegt ideālu ķermeni. Sarunā viņa dalās gan savā pieredzē, gan atziņās, kas radušās, strādājot ar sievietēm.
Krēsliņa stāsta, ka nedrošība par ķermeni bieži sākas jau agrā vecumā – dažkārt pietiek ar vienu piezīmi vai komentāru, kas paliek atmiņā gadiem. Tieši šādos brīžos pamazām veidojas ieradums sevi kritizēt. “Radās tā izjūta par ķermeni vairāk kā par problēmu – ķermeni kā projektu, kuru visu laiku vajag uzlabot,” savā pieredzē dalās Krēsliņa.
Šādā vidē īpaši spēcīgi iesakņojas diētu kults, kas sola ātrus rezultātus un ideālus ķermeņa standartus. Tomēr realitātē tas bieži vien rada apburto loku – stingrus ierobežojumus, noraušanos un vainas sajūtu. “Diēta pati par sevi nestrādā. Ja tā strādātu, pasaulē nebūtu liekā svara pandēmijas,” norāda Krēsliņa.
Viņa uzsver, ka attiecības ar ēdienu bieži vien nosaka nevis izsalkums, bet emocijas vai ieradumi. Darbā uz galda nolikta konfekte, svētku kūka vai vienkārši garlaicība – un roka pēc ēdiena pastiepjas automātiski. “Mums ir nepieciešams dzīvesveids – ieklausīties sevī un saprast, kāpēc mēs ēdam,” skaidro Krēsliņa.
Taču tas nozīmē atteikties no ilūzijas, ka ķermeni iespējams pilnībā kontrolēt ar stingriem noteikumiem. “Ķermenis ir ļoti inteliģenta būtne. Mums gribas domāt, ka mēs viņu varēsim apiet vai kontrolēt, bet tā ir ilūzija,” saka uztura trenere, uzsverot, ka daudz svarīgāk ir iemācīties atpazīt ķermeņa signālus – izsalkumu, sāta sajūtu un vajadzības.
Īpaši sarežģīta ir emocionālā ēšana, kad ēdiens kļūst par veidu, kā tikt galā ar stresu, nogurumu vai skumjām. Taču šāds risinājums darbojas tikai ļoti īsu brīdi. “Ēdiens nevar atrisināt nevienu problēmu mūsu dzīvē – izņemot izsalkumu,” uzsver Krēsliņa. Turklāt, kā rāda pētījumi, “emocionāla ēšana mūs apmierina uz trīs sekundēm, bet pēc tam paliek pārmetumi”.
Krēsliņa atgādina, ka veselīgas attiecības ar ķermeni neveidojas vienā dienā. Tas ir process, kurā pamazām mainās gan domāšana, gan ieradumi. “Tas nav tā, ka tu izdari vienu lietu un viss mainās. Tas bija gadiem ilgs process – lēnām, pa maziem soļiem,” viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir atgūt uzticēšanos savam ķermenim un ļaut tam atkal kļūt par sabiedroto, nevis pretinieku.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
