Katra cilvēka paša rokās ir tas, kādā mērā viņš ļauj digitālajam laikmetam ietekmēt viņa dzīvi un labsajūtu, taču ir brīži, kad pavisam neapzināti esam sevī ielaiduši sajūtu, ka digitālā pasaule grauj un posta realitāti, kurā mēs atrodamies, liekot salīdzināt sevi un savu dzīvi ar citu rādītajām un stāstītajām. Kā veidot veselīgus digitālos paradumus un kā tikt vaļā no vēlmes rītu iesākt un vakaru nobeigt ar ieskatīšanos ekrānā? Par to raidījumā “Prāts izglābs pasauli” Ievai Siliņai stāsta Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, dižpārdokļa “Digitālā bērnība” autore Zanda Rubene.
Vai digitālo tehnoloģiju laikmetā ir mainījusies mūsu ikdiena?
Savā grāmatā “Digitālā bērnība” diagnosticēju, ka mēs esam ar prieku, ar sajūsmu un milzīgu entuziasmu atļāvuši informācijas komunikāciju tehnoloģijām iekļūt mūsu ikdienā. Mēs šīs tehnoloģijas lietojam plaši un daudz. No rīta pamostoties pirmais, ko darām – paņemam telefonu rokās. Es arī neesmu nekāds izņēmums, jo pamostos un tad tā kā automātiski atveras Facebook vai Instagram, lai gan teorētiski vajadzēja tikai noņemt modinātāja pulksteni, lai nezvana atkal pēc piecām minūtēm. Mēs esam padarījuši viedtālruņus par mūsu orgānu pagarinātāju, par trešo roku vai otro galvu. Un tas patiesībā ir diezgan nopietni, jo mēs pat vairāk necenšamies atcerēties noteiktas lietas un pēc tam nokļūstam mērenā panikā par to, ka neatceramies.
Kas ir tas, ko mēs katrs pats varam darīt, lai digitālajā laikmetā justos labāk?
Ir digitālās askēzes tehnikas, lai mūsu dzīvi padarītu skaistāku. Tāda izplatītākā ir digitālais detokss – šobrīd Lieldienu kontekstā ļoti tematisks paņēmiens kā gavēnis, kur uz noteiktu laiku no kaut kā atsakāmies. Digitālais detokss palīdz nomierināties, labāk gulēt un tas palīdz mazināt nogurumu.
Varam atteikties no interneta izmantošanas vispār, piemēram, uz nedēļu atvaļinājuma laikā. Varam neskatīties ziņas vai nesekot līdzi kādam sociālajam tīklam. Šādā veidā mēs varam iegūt laiku. Balstoties uz 2022.gadā Latvijā veikto pētījumu, cilvēki vecumā no 18 līdz 60 gadu vecumam vidēji 2-3 stundas diennaktī pavada, bezmērķīgi skrollējot telefonu. Ir arī respondenti, kuri to dara 5-6 stundas diennaktī.
Papildus tam digitālā detoksa speciālisti iesaka piefiksēt, ko jūs esat ieguvuši. Parādīsies vairāk laika refleksijai, jo tas ir viens no būtiskākajiem digitālā laikmeta apdraudējumiem inteliģentam cilvēkam, ka mums nav laika analizēt, pārdomāt un secināt par notikušā jēgu, jo tie notikumi pārāk strauji dzen viens otru uz priekšu. Pēc tās nedēļas vai mēneša detoksa būtu jāapsēžas un jāpareflektē par to, kādi ir tie ieguvumi un jāmēģina saprast, kurus no šiem paradumiem mēs varētu integrēt mūsu ikdienas dzīvē.
Un tad mēs nonākam pie digitālā minimālisma tehnikas, ko mēs izmantojam ilgtermiņā un kur mēs ķeramies klāt pie mūsu paradumus sakārtošanas, kas mūsu dzīvi izdaiļos un padarīs jēgpilnāku un skaistāku. Varbūt neērtāku, bet skaistāku un interesantāku, jo mēs pārāk daudz mēģinām tvert dzīvi caur ekrānu un tā tomēr ir simulācija, tas nav pa īstam.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
