Mēs visi vēlamies būt motivēti ne tikai darbā, bet arī attiecībās ar mīļajiem un citur. Raidījumā “Tik Tik Tik” zemapziņas treneris Zuarguss skaidro, kāpēc cilvēks var būt laimīgs, ja jūtas motivēts, un kāds motivācijai sakars ar mums katram tik svarīgajām vajadzībām. “Tas, ka jūs esat motivēti, – jūs pat nevarat apjaust, cik jūs esat laimīgi, jo jūs esat motivēti,” teic zemapziņas treneris.
Varētu šķist, ka motivācija ir lielākajai daļai cilvēku, taču Zuarguss norāda, ka tā nemaz nav: “Vispār motivācija darbā cilvēkiem ir ļoti reti sastopama. Tas, ka jūs esat motivēti, – jūs pat nevarat apjaust, cik jūs esat laimīgi, jo jūs esat motivēti. Jūs esat apmēram 15 līdz 30 procenti.” Kā mēs varam zināt, ka mēs esam motivēti, vaicā raidījuma vadītāja Sanda Dejus.
“Ja kāds ir redzējis instagramā Sandas bildes – tur ir tik daudz prieka, tik daudz līksmes. Tā nedzīvo daudzi cilvēki šajā pasaulē,” nosaka zemapziņas treneris, “Dīvainā lieta par motivētību ir vajadzības. Visbanālākās vajadzības pasaulē. Pateikšu triviālu piemēru – temperatūra darbā. Ja tev temperatūra darbā būs piecus grādus par vēsu, tev vienkārši var “slēgties ārā” ķermenis.”
Viņš turpina: “Ja tu zini piekto dienu, desmito dienu, divdesmito dienu, kad tu ej uz darbu, kur tev nav kaut kādas vajadzības, vai tā ir temperatūra, mēs varam aiziet uz cieņas jautājumu, vai komunikācijā tevi uzklausa, vai ir kaut kādas triviālās lietas, kas vienkārši ir manas vajadzības – es bez tām nefunkcionēju.”
Tāpat, piemēram, mazi bērni kļūst gana prasīgi, ja viņu pamata vajadzības nav apmierinātas, līdzīgi ir arī ar pieaugušajiem. Vai pirms un pēc ēdienreizēm norit kāda sašūpošanās cilvēkā? “Pārliecinoši! Pirms ēdienreizēm mēs esam bailīgāki no visa pasaulē, it sevišķi cilvēkiem, kuriem ir vairāk tendence uz pesimismu, uz risku analīzi – viņi vienkārši paliek bailīgāki,” paskaidro Zuarguss.
“Pieņemsim, ja tu mēģini aiziet pie vadītāja un parunāt par algas pielikumu, nekad nedari stundu pirms viņš ir paēdis. Tāpēc, ka viņš budžetā redzēs lielākus riskus,” viņš iesaka, “Respektīvi – pirmais ir pamata vajadzības. Otrā lieta ir tas, kas mums sagādā burtiski un veido pozitīvu atkarību no kaut kādas darbības. Tie ir tie “flowi”.”
