Aktiera un režisora Gerda Lapoškas CV ir ne tikai teātra izrādes un režija, bet arī piedalīšanās dažādos kino un televīzijas projektos. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Lapoška atklāj savas mīļākās un spilgtākās kino lomas, kā arī aizdomājas par to, vai reiz varētu veidot arī kādu kino darbu kā režisors.
“Man ir daudz laimējies strādāt ar Matīsu Kažu, un tās apjomīgākās lomas man ir bijušas viņa filmās. Skaidrs, ka man ir ļoti mīļš mans Ādams no filmas “Neona pavasaris”, jo patiesībā tur, manuprāt, simtprocentīgi esmu es, kas ir ļoti interesanti man pašam. Es esmu piefiksējis to laiku kino lentē, tā teikt, un pēc 40 gadiem skatīšos,” par savām kino lomām teic Lapoška, kurš šobrīd redzams arī seriālā “Asistente”.
Tāpat aktiera pieredzē ir piedalīšanās Uģa Oltes veidotā īsfilmā “Radi Raidi”. “Es spēlēju tādu kā radio mājas spoku,” stāsta Lapoška, “Tā ir, manuprāt, mana vismīļākā. Tur arī kaut kas foršs – reti kurš to ir redzējis, redz, ka nav nozīmes, cik daudz to ir redzējuši, bet tam, kā tu pats par to jūties.
Ar kino man ir ļoti interesantas attiecības tādā ziņā, ka man patīk – man ļoti patīk skatīties kino vairāk kā darīt kino, un tomēr teātri es mīlu vairāk – tās ir divas dažādas lietas. Tās ir divas dažādas mākslas, divas dažādas aktieru tehnikas un tā tālāk.” Teātra režijā aktieris jau ir sevi pieteicis, tomēr, vai viņu kino saista arī kā režisoru? “Nē, es neuzdrīkstos,” nosaka Lapoška.
“Es arī teātrī ar lielu pietāti debitēju režijā, jo tā arī ir ļoti nopietna un atsevišķa profesija. Nē, kino – nē, es neuzdrošinos. Man nav tāds domāšanas.. es tomēr esmu audzināts teātrim un mācījies teātri, un pārsvarā interesējies par teātri. Kino – tā ir cita zona,” viņš norāda. Nereti latviešiem ir rāmji, kuros iesprūst un nobīstas no potenciālām iespējām, tomēr aktieris tajā redz arī sevis apzināšanos.
“Tu tomēr zini tās savas kaut kādas spēju robežas. Skaidrs, ka negaidīti tevī var notikt kaut kāda revolūcija un tāds piedāvājums vai pēkšņi tāda liela drosme var rasties un izmainīt kaut ko, bet es domāju, ka bieži vien tā ir arī tomēr tāda sapratne,” uzskata Lapoška, “Kas zina? Ja būs kaut kāda tiešām ļoti spēcīga ideja, kāpēc to vajag un gribas pastāstīt šo stāstu, un komanda, tad varbūt, bet tomēr es apzinīgi – vajag darīt vienu lietu un labi.”
