Izvēle starp cietumu un brīvību, starp vieglu naudu un sekām – tieši šādu skarbu dilemmu savā pirmajā romānā jeb sporta trillerī “Ercens” iezīmē bijušais futbolists Jorens Gorkšs. Raidījumā “Vakara sporta stunda” viņš atklāj, ka šis nav tikai stāsts par sportu, bet gan par robežām, kuras cilvēks dažkārt nepamana, līdz tās jau ir pārkāptas.
“Jā, mana grāmata “Ercens” ir par futbola blēžiem,” saka Gorkšs, iezīmējot darba kodolu. Viņa radītais varonis ir jauns un talantīgs, taču tieši šis talants viņu aizved ne tikai uz laukuma panākumiem. “Stāsts par jaunu, talantīgu futbolistu, kurš ne tikai prot atrast vieglāko ceļu uz pretinieku vārtiem, bet arī uz nepatikšanām,” viņš piebilst, ļaujot noprast, ka šeit runa ir par izvēlēm, kas maksā dārgi.
Grāmata skar arī to futbola vidi, par kuru publiski runā retāk – totalizatorus, vieglas peļņas vilinājumu un riskantus piedāvājumus. Autors uzsver, ka šis nav nejaušs sižets, bet apzināts brīdinājums: “Ļoti skaudrs stāsts, kas, es ceru, palīdzēs kādiem jauniem cilvēkiem, ne tikai sportistiem, arī neizvēlēties tādus apšaubāmus piedāvājumus ar vieglu peļņu.” Šajā kontekstā īpaši spilgti izskan galvenā varoņa izvēle – “Dzīvot cietumā vai mirt ārpasaulē.”
Ideja par grāmatu radusies pavisam ikdienišķā situācijā – ceļā uz spēli. Gorkšs atceras, ka pirmās rindas tapa autobusā, dodoties uz Grobiņu, un vēlāk ideja nobrieda līdz pilnvērtīgam stāstam. “Rakstīšana vienmēr likusies, ka tas ir kaut kas priekš manis,” viņš saka, piebilstot, ka ikdienā strādā ar reklāmas tekstiem, taču literatūrā vēlējies iedziļināties daudz plašāk un personīgāk.
Radošais impulss pastiprinājies kādā vakarā Siguldā, kad, kā pats atzīst, radusies vēlme ieskatīties cilvēka dabas tumšākajā pusē. “Man bija tāda sajūta, ka gribas ielīst tajā otrā pusē, tumšajā pusē,” viņš stāsta. Lai arī sižets ir izdomāts, tajā jūtama realitātes klātbūtne – “Dzīve kaut kādās situācijās piespēlēja dažāda kalibra blēžus,” atzīst autors, norādot uz pieredzēm, kas iedvesmojušas tēlus un situācijas.
Lasītājam šis darbs nav paredzēts kā viegla izklaide vien – tas rada spriedzi un neērtas sajūtas. Gorkšs atzīst, ka tieši tas bijis mērķis: “Grāmata radīja tik nepatīkamas sajūtas, ka grāmata tikpat ļoti arī patika.” Viņaprāt, literatūras spēks slēpjas iespējā izdzīvot situācijas, kurās pats nekad negribētu nonākt, – “Paldies dievam, tas nenotika ar mani.”
Lai gan šī ir viņa pirmā grāmata, autors jau raugās uz priekšu. “Es teikšu godīgi, es esmu ļoti bikls grāmatu tirgotājs…” viņš atzīst, runājot par sajūtu, kad zem darba ir paša vārds. Vienlaikus Gorkšs atklāj, ka jau tapusi arī nākamā grāmata – citāda, filozofiskāka, bet ar līdzīgu mērķi: rosināt domāt. Un, iespējams, arī laikus pamanīt brīdi, kad vieglākais ceļš sāk vest nepareizā virzienā.
