Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš skaidro, kāpēc tiek uzvesti praktiski vieni un tie paši uzvedumi, piemēram, iemīļotā “Traviata” vai “Burvju flauta”. “Tas ir stāsts par to, ko publika atpazīst, protams, uz ko viņi nāk,” viņš nosaka.
“Kā tas nākas, ka šis žanrs balstās uz tādu baigo vēsturi un klasiku, un jau kuro reizi tiek iestudēts viens un tas pats? Tā kā kino, piemēram, būtu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” sestā versija – cits Uldis Dumpis un maucam. Kur tur piedūriens?” vaicā raidījuma vadītājs Pauls Timrots.
“Šis ir ļoti labs jautājums. Vispār pasaules vēsturē ir sarakstītas vairāk nekā 30 – 40 tūkstoši operas, bet ir tā sauktie “kara zirgi”, ko tā arī sauc “work horses”, operās, kas ir desmit visbiežāk izpildītie operu nosaukumi, kas rotē apkārt,” skaidro Voldiņš, “No tiem desmit izpildītākajiem septiņi arī mums šobrīd ir repertuārā, un viens vēl tūliņ būs repertuārā.”
“Pirmkārt, tas ir stāsts par to, ko publika atpazīst, protams, uz ko viņi nāk. Otrs – opera tomēr ir starptautiska māksla, gadās visādi – “krīt” kādi dziedātāji, “nokrīt” kāds diriģents vai kaut kas tamlīdzīgs. Jums ir faktiski dienas laikā, kas mums arī ir gadījies operā (tās nav patīkamas divas dienas un stundas, ticiet man), kad ir ārprātīgā tempā jāsameklē izpildītāji, kuri ir gatavi atbraukt no kaut kurienes Eiropā un to izdarīt, un tad, protams, ja tas ir labi zināms nosaukums, visiem viss ir skaidrs,” viņš turpina.
Vēl sarežģītāka situācija ir, ja kādam solistam kas atgadās, un viņš nevar, piemēram, Imanta Kalniņa “Spēlēju, dancoju” nodziedāt, papildina Voldiņš: “Mēs nevienu neatradīsim tai brīdī. Tā kā tur ir arī loģikas apsvērumi.” Kā trešo lietu, viņš min to, ka, piemēram, “Traviata”, “Burvju flauta” un citi lielie nosaukumi ir arhetipiski stāsti pēc savas būtības.
“Tas, kādā veidā, protams, režisoriem patīk arī ar to spēlēties, ir, ka jūs, atkārtojot, atklājat arvien jaunas un jaunas lietas, jūs tā kā mēģināt no jauna iedabūt kaut kādus redzējumus,” viņš papildina, “Mums repertuārā iet diezgan daudzas izrādes, un es arī mēģinu tiešām divus, trīs, četrus vakarus nedēļā iet un skatīties.
Parasti man tas arī izdodas. Neviena izrāde nelīdzinās citai. Tas, man liekas, ir tas stāsts, kāpēc cilvēki ir gatavi nākt pa piecām, sešām reizēm sezonā uz “Traviatu”, tāpēc ka tiešām, pa īstam katra izrāde, ja tu to ļoti labi zini, ir atšķirīga. Tas, man liekas, ir tas, kāpēc arī šie nosaukumi tā rotē apkārt.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
