Dziedātāja, mūzikas autore un “Radio SWH” ētera personība Marta Grigale, ciemojoties pie Jāņa Šipkēvica raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”, pastāsta par savu vilkmi uz skatuves, ar ko “saslimusi” jau agrā bērnībā. Tāpat mūziķe atklāj vēl kādu savu talantu, kas saistīts ar skatuves mākslu, – piedalīšanos vairākās teātra izrādēs.
Par to, kas ir tā vilkme uz skatuves, Marta stāsta: “Šis ir liels, liels jautājums, un man šķiet, ka ar skatuvi saslimst – tā ir kaut kāda veida narkotika. Es ar skatuvi saslimu jau agrā, agrā bērnībā. Mana vecmāmiņa, mans vectēvs arī bija ļoti saistīti ar teātri un mani veda ļoti, ļoti daudz jau no mazām dienām uz teātra izrādēm.”
Savukārt trīs gados viņa sākusi dziedāt bērnu ansamblī. “Tur tas viss, kā es uzkāpu, tā – tie skatuves dūmi, tā fantastiskā sajūta, to ir ļoti grūti izstāstīt, bet tā ir tāda mazliet cita realitāte,” atminas Marta Grigale. Uz Jāņa Šipkēvica jautāto, kuros teātros paspējusi piedalīties kādās izrādēs, mūziķe nosauc Latvijas Nacionālo teātri un Valmieras Drāmas teātri.
“Viena izrāde pie Braslas, viena izrāde pie Gruzdova, teātrī “Skatuve” arī pie Lūriņa. Redz, kā es visu laiku saku – pie tā un tā, jo tas režisors ir tik drausmīgi svarīgs, un es esmu daudz domājusi, kāpēc tomēr mūzika un nevis teātris, un es esmu sev laikam noformulējusi, ka man pašai ļoti gribas režisēt. Man nepatīk, ka man liek tā vai šitā, – jā, gribas pašai,” skaidro dziedātāja.
