Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” diriģents Jānis Ozols skaidro koru dziedāšanas tradīciju un koru augsto līmeni, ko novērtē ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, kā arī to, kāpēc koru kustībā vīru balsis kļūst arvien retākas, lai gan sākotnēji tieši vīri ir vēlējušies sadziedāties, kā rezultātā veidojušies pirmie Dziesmu svētki. “Dzīves temps ir nenormāli ātrs, un vīriešiem vairs nav laika, acīmredzot,” piebilst Ozols.
Runājot par Latvijas koru augsto līmeni, Ozols teic, ka tas patiesi ir augsts. “Man galīgi nav kauns braukt uz ārzemēm un rādīt savu kori vai strādāt,” viņš uzsver, norādot uz to, cik ļoti lepojas ar Latvijas koriem. Diriģenta pieredze rāda, ka Latvijas kori var sacensties ar pasaules labākajiem, un dažreiz pat amatieru kori pārspēj profesionālos kolektīvus ārzemēs. “Es varu teikt, ka dažreiz mūsu amatieru kori pat ir labāki nekā daži profesionālie kori ārzemēs. Tā arī gadās,” atzīst Ozols.
Savos koros dirģents aktīvi plāno arī ceļojumus, kas veicina gan dalībnieku motivāciju, gan attīstību. “Mēs braucam tūlīt jūlijā ar kori “Pa saulei” uz Japānu – uz Tokijas konkursu. Savukārt oktobra beigās ar “Masku” mēs braucam uz Dienvidkoreju, uz Busanas pilsētu, arī uz konkursu,” viņš stāsta. Šie starptautiskie braucieni ir būtiska kora darbības sastāvdaļa, un katram korim vismaz vienu reizi gadā tiek plānots ceļojums.
Ozols atzīst, ka dziedātāji laiku pa laikam mainās, un īpaši trūkst vīriešu balsu.
“Kungu balsis vienmēr noder. Kā es saku, ja pat tu nemāki īsti dziedāt, bet tu esi kungs, tad es saprotu, ka tā ir diskriminācija, bet es tevi paņemšu tajā korī, un es tevi mācīšu, kamēr es tev iemācīšu,” viņš saka smejoties.
Kāpēc vīriešu balsis ir tik retas? Diriģents kaidro, ka kordziedāšanas tradīcijas sākotnēji balstījās uz vīru koriem, bet laika gaitā prioritātes ir mainījušās. “Jo sākumā vīri šo visu, vīriem vajadzēja sadziedāties, bet, nu, laiks iet uz priekšu, dzīves temps ir nenormāli ātrs, un vīriešiem vairs nav laika, acīmredzot, – ir jāstrādā, ir jāpelna nauda, ir jāuztur ģimene, un tā vairs nav tāda prioritāte kā agrāk,” teic Ozols.
“Atceramies arī visas koorporācijas, un tās lietas, nu, dzīve mainās, bet tie, kas ļoti vēlas un tiem, kam patīk dziedāt, viņi izbauda būt kopā korī, un viņi atrod tam laiku,” turpina diriģents.
