Dziesminieks Mikus Frišfelds, kurš arī katru otro piektdienu dzirdams “Radio SWH” rīta ēterā, raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” skaidro dziesmu nozīmi un veidošanās procesu – pats svarīgākais ir aktualitāte. Tāpat iemīļotais dziesminieks dalās savās pārdomās par latviešu humoru un to, kāpēc par visu drīkst jokot – tikai visiem ir jāsaprot, ka tas ir joks.
Runājot par dziesmu nozīmi un to veidošanas procesu, Frišfelds uzsver, ka svarīgi ir būt aktuālam tajā konkrētajā brīdī. Labs piemērs ir viņa viesošanās katru otro piektdienu rīta raidījumā “Tik Tik Tik” pie Sandas Dejus un Kaspara Breidaka, kuri sagatavo tā rīta cilvēku sāpes par dažādām tēmām.
“Kādam atvaļinājums nelaikā paņemts, kādam tas ir beidzies, kādam tur vēl kaut kas – tur kaut kur koki iestādīti, kas neaug. Ir tāda cilvēka aktuāla problēma, mēs to ņemam, tajā rītā uztaisām kādas piecas sešas dziesmas – tam konkrētajam cilvēkam, es pieļauju, tā ir aktuālākā dziesma tajā brīdī, tajā dienā,” stāsta dziesminieks, kurš uzskata, ka šāda pieeja, lai arī tā nav plaša, ir ļoti nozīmīga konkrētam cilvēkam vai cilvēku grupai, kas ar to asociējas.
Liela Frišfelda radīto dziesmu sastāvdaļa ir humors, tāpēc arī jautājums – ko viņš domā par bieži ironizēto latviešu humora izjūtu. “Manā draugu lokā mans humors patīk. Tas ir tāds brīžiem melns, brīžiem varbūt ļoti uz robežas,” norāda mūziķis, “Kā Jānis Skutelis, mēs vienreiz runājām, teica: “Ja tu saki joku, ir svarīgi, lai visi klātesošie saprot, ka tas ir joks.” Man liekas, tā problēma sabiedrībā šobrīd ir tā, ka tu tā kā joko, tu neko vispār ļaunu nedomā, un ir tāda sabiedrības grupa – viņus aizskar, kā tā var par to vispār jokot.”
Viņš turpina: “Tā doma ir ir tāda, ka jokot drīkst pilnīgi par visu, bet visiem ir jāsaprot, ka tas ir joks, jo man liekas, cilvēki, vai nu viņi kaut kā ir tajā stresā kaut kādā kaujas pozā visi visu laiku stāv, jo vienkārši to pašironiju kaut kā nedrīkst atslēgt – mēs pasmejamies par sevi un tad mēs arī tiekam no problēmām vaļā. Ja mēs visu sākam aizliegt – jokošanu, vai par šito drīkst, par šito nedrīkst – bīstama taciņa, jo beigās būs skumji, ko es jums varu teikt.”
