Izdzirdot kādu sakām, ka viņš darbojas jūrniecības nozarē, nereti cilvēkos raisās jautājumi par jūrnieku ikdienu, sajūtām, atrodoties ilglaicīgi prom no savām ģimenēm, kā arī vai stereotipi par jūrnieku dzīvi ir patiesi. Raidījums “Prāts izglābs pasauli” un tā vadītāja Ieva Siliņa aicina ieskatīties patiesībā, iztaujājot Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzēju Ievu Demjanenko.
Ieva Siliņa: Jūrniecība ir ļoti romantiska nozare ar daudzām māņticībām un ticējumiem. Piemēram, uz kuģa nedrīkst svilpot, jo piesauks sliktu laiku. Vai tas pastāv arī mūsdienās?
Ieva Demjanenko: Jūrniecība ir ļoti tradicionāla nozare un arī mūsdienās šāda māņticība joprojām ir, bet mēs pie tās nepieturamies, jo mēs zinām, ka sliktus laikapstākļus nevar piesaukt, bet ir jāskatās līdzi laikapstākļu prognozēm.
Ieva Siliņa: Kāda ir dzīve uz kuģa?
Ieva Demjanenko: Tā ir ļoti interesanta dzīve. Dzīve uz kuģa atšķiras no tā, kas mums šeit ir krastā. Un, visticamākais, atšķiras no tā, ko cilvēki ir pieraduši redzēt kādās romantiskajās filmās vai Hemingveja romānos. Formas mums ir, bet mēs tās ne vienmēr nēsājam un virsniekus baltos kreklos ieraudzīsiet tikai ostās. Tajā brīdī, kad kuģis atrodas jūrā, mēs bieži vien izvēlamies ērtu darba apģērbu, kurš ir drošs.
Par kapteiņiem ir daudz mītu, jo mūsdienās kapteinis praktiski nestāv pie stūres. Arī stūres rats vairs nav liels, skaists koka rats, bet visbiežāk vienkārši joystick vai maziņa stūrīte, ar kādu bieži vien spēlējas bērni. Un parasti pie stūres stāv stūres vīrs, kurš droši vien ir kāds labi kvalificēts matrozis.
Ieva Siliņa: Kā ir ar komunikāciju, esot 4-5 mēnešus prom no ģimenes?
Ieva Demjanenko: Šobrīd komunikācijas lietas patiesībā ir daudz atvieglotākas. Vēl 10 gadus atpakaļ iespēja sarakstīties bija, rakstot e-pastu no viena stacionārā datora. Zvanīt uz mājām varēja caur satelīta telefonu pa lielu naudu, tādēļ to izvēlējās darīt tikai kādos īpašos datumos. Bet šobrīd ļoti daudzi kuģi ir aprīkoti ar ļoti labu, ātru internetu, tādēļ praktiski nav nekādu ierobežojumu komunikācijā ar mājām.
Ieva Siliņa: Vai uz kuģa katram jūrniekam ir sava istabiņa?
Ieva Demjanenko: Jā, ir savas kajītes. Tas gan ir atkarīgs arī no tā, kādā amatā tu esi, piemēram, kapteinim ir lielāka kajīte un droši vien ar mīkstāku gultu. Bet praktiski šīs lietas ir atrisinātas līdz ar starptautisko konvenciju ieviešanu, lai neviens nebūtu apbižots – visiem ir savas gultas, visi ir paēduši un savas kajītes var iekārtot, kā vēlas.
Ieva Siliņa: Vai pēc jūrniekiem vēl būs pieprasījums?
Ieva Demjanenko: Jā, pieprasījums ir un būs vēl ilgi uz priekšu, jo šobrīd aizvien mazāk cilvēku izvēlās šo profesiju un tādēļ nākotnē mēs varam saskarties problēmu, ka jūrnieku pietrūkst. Varam redzēt, ka aktīvo jūrnieku skaits Latvijā sāk kristies un tā ir tendence, kas ir novērojama visur pasaulē.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
