Par notikumiem Ukrainā un ko mēs no tā varam mācīties – par to Radio SWH ētera personība Ieva Siliņa sarunājas ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.
Kāda šobrīd ir Latvijas situācija Ukrainas notikumu kontekstā?
Šobrīd Latvija no militāro draudu viedokļa ir visdrošākajā situācijā, kādā mēs jebkad esam bijuši savā pastāvēšanas vēsturē. Bet tas nenozīmē, ka mums nekas nav jādara. Mums nav pamata baidīties, bet mums ir iemesls gatavoties. Latvijas bruņotajiem spēkiem ir nepārtraukti jāgatavojas karam.
To var salīdzināt ar cilvēku, kurš pērk malku ziemai. Ja ziema ir pēc mēneša, tev steigā var sanākt nopirkt ļoti dārgu un slapju malku. Cita lieta, ja tu zini, ka tev malku vajadzēs pēc trim gadiem, jo tev ir iespēja izvēlēties vislabāko, lētāko un sausāko malku.
Karš, ko karo Ukrainas bruņotie spēki, ir mūsu karš un Ukrainas bruņoto spēku karavīri krīt kaujas laukā, lai mums tas nebūtu jādara. Un tādēļ ir ļoti svarīgi saprast, ka Ukrainas bruņotie spēki dod mums handikapu, lai mēs varam sagatavoties jeb salīdzinot – nopirkt sausu malku, kura varbūt būs vajadzīgi pēc trim gadiem.
Vai vēstures pētījumi tiek izmantoti, lai mācītos no vēstures?
Aizsardzības akadēmijā mūsu pamatmērķis ir izmantot vēsturi kā līdzekli bruņoto spēku virsnieku un instruktoru profesionālo zināšanu uzlabošanai. Piemēram, apskatam vienu kauju un jautājam – Ko tu darītu, ja tu būtu šīs rotas komandieris? Ko tu darītu, ja tavs lielgabals stāvētu šeit? Un šādā veidā mēs salīdzinām. Turklāt mēs izmantojam arī Ukrainas piemērus.
Ko ieteiktu darīt šī raidījuma klausītājiem?
Atbalstīt Ukrainu. Mēs katrs varam to izdarīt pavisam vienkārši – nododot tukšo taru, neņem to nabaga papīra čeku, bet noziedot to Ukrainai. Tas it kā ir sīkums, bet arī tā ir palīdzība.
Tāpat ieteiktu arī iesaistīties Latvijas Republikas politiskajā ikdienā. Latvijā ir vismazākais sabiedrības līdzdalības procentuāls Eiropā. Ja ne iestāties politiskajā partijā, tad vismaz piedalīties vēlēšanās un apzināti pievērst uzmanību partiju piedāvājumam, nevis pēdējās 15 sekundēs pirms balsošanas izdarīt izvēli, jo šajā sarakstā ir šis basketbolists vai šis hokejists. Uzdot jautājumus, uz kuriem tu gribi dzirdēt atbildes, un neuzdot jautājumus, uz kuriem negribi dzirdēt atbildes.
Saprast to, ka nav tā, ka ir es un ir valsts. Es esmu valsts, es esmu neatņemama valsts sastāvdaļa. Ja es gribu uzlabot valsti, tad es uzlaboju, tad es to daru. Tā ir mana atbildība visdažādākajās izpausmes formās. Kaut kas nepatīk – ej un dari!
Vairāk klausies raidījuma “Prāts izglābs pasauli” ierakstā:
