Tehnoloģijas nenoliedzami ir kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā ikdienā, tā arī profesionālajās sfērās, taču, vai Latvija ir pietiekami sagatavojusies, lai pilnvērtīgi sekotu līdzi aktualitātēm, kuras lielā mērā atkarīgas no STEM jomām – dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas. Par to raidījuma “Prāts izglābs pasauli” vadītāja Ieva Siliņa runā ar RTU rektoru Tāli Juhnu.
Ieva Siliņa: Runājām par STEM aktualitāti. Vai vari pastāstīt, kur nākotnē strādās jaunieši, kuri ir apguvuši STEM zinības?
Tālis Juhna: Pieprasījums ļoti liels. Runāju ar darba devējiem no dažādām organizācijām un viņu vēlmes ir, lai atnāk cilvēks pēc universitātes pabeigšanas, kurš ir spējīgs atrisināt sarežģītas problēmu, kurš ir uzņēmīgs, disciplinēts, spēj noformulēt precīzi, kas jādara, un tad to novest līdz galam. Tās no vienas puses ir prasmes, bet no otras – attieksme. Ir svarīgi saprast to, kāda ir attieksme, tāpēc mēs arī universitātē plānojam to aizvien vairāk mērīt – gan prasmes, gan arī attieksmi.
Mēs regulāri sekojam arī dažādiem Ekonomikas ministrijas pētījumiem par to, kāds ir pieprasījums atsevišķās jomās, un skaidrs, kad pieprasījums pēc inženieriem būs milzīgs. Runa ir par 30 000 inženieriem, kas iztrūks nākamo piecu gadu laikā. Jautājums gan bieži vien ir par to, ko mēs saprotam ar inženieri – vai tas ir augstākā līmeņa vadītājs vai tas vairāk ir kā tehniķis.
Papildus tam jāņem vērā, ka mēs atrodamies Eiropā un esam kopējā ekonomiskajā tirgū. Līdz to mēs nevaram sevi kaut kā izolēt, bet ir jāskatās plašāk. Eiropa kopumā arī virza ļoti daudzas iniciatīvas tieši lai attīstītu tehnoloģiju ražošanu Eiropā. Piemēram, pusvadītāju ražošana – pusvadītāji ir ierīces, kas pārveido signālus un tie ir sastopami visur – telefonos, datoros, automašīnās. Pusvadītāju tirgus pārsvarā ir austrumos un Taivāna ir viens no galvenajiem ražotājiem. Eiropa jūt, ka viņi mazliet atpaliek, un par cik pieprasījums pēc jaunā tipa pusvadītājiem būs ļoti liels, tad Eiropa vēlas attīstīt šo ražošanu. Daudzas valstis ir norādījušas, ka viņas sevi redz kā vietu, kur ražošana varētu notikt, piemēram, Vācija un Polija ļoti spēcīgi sevi pozicionē.
Man bija iespēja piedalīties konferencē, kurā runāja par to, kā veicināt ražošanu Eiropā. Un nonāca pie secinājuma, ka vislielākā problēma ir talantu trūkums, ar to saprotot tieši inženierzinātņu speciālistu trūkumu Eiropā. Tas skaitlis ir ļoti iespaidīgs un līdz ar to tā nav tikai mūsu problēma, bet tāda problēma ir arī daudzās Eiropas valstīs.
RTU strādā šajā virzienā un attīsta jauna tipa pusvadītājus, balstoties uz fotoniku. Attiecīgi mēs redzam, ka gan studentu sagatavošana, gan arī tehnoloģiju attīstība varētu būt viens no mūsu prioritārajiem virzieniem.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
