Jūrnieka profesijas apgūšana ir smags un atbildīgs darbs, uzkrājot plašu informācijas klāstu un iepazīstot pasauli no mazliet citāda skatupunkta, taču, vai un kā tikt līdz jūrniecības nozarei un jūrnieka profesijai? Par to raidījumā “Prāts izglābs pasauli” Ieva Siliņa iztaujā Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzēju Ievu Demjanenko.
Ieva Siliņa: Kā var kļūt par jūrnieku?
Ieva Demjanenko: Latvijai raksturīgas ir jūrnieku dzimtas, jo šī ir profesija, kura nemanot nododas no paaudzes paaudzē. Tiek dzirdēti stāsti par to, kā vectēvs ir gājis jūrā, tētis gājis jūrā, un bieži vien pēc tam arī jaunākā paaudze turpina šo ceļu. Tomēr ļoti liela daļa ir cilvēki, kuri vienkārši paši šo profesiju izvēlas dažādu apsvērumu dēļ un tad dodas uz kādu no mācību iestādēm. Skatoties pēc tā, kādu karjeru viņi grib veidot savā dzīvē un tieši ko viņi grib darīt, tad dodas vai nu uz Latvijas Jūras akadēmiju vai uz Liepājas Jūrniecības koledžu. Jaunākā vecumā var doties uz kādu no jūras skolām, kas ir Liepājā vai pie mums Rīgā.
Jūras skolas ir profesionālās vidusskolas, kur var doties pēc 9. klases. Šo skolu absolventiem būs ierobežojums uz virsniekiem, uz bruto tonnāžu, attiecīgi viņi varēs vadīt tikai mazākus kuģus un mehāniķi attiecīgi apkalpot mazākas jaudas dzinējus. Savukārt koledžas absolventiem ir ierobežojums uz to, cik tālu tu savā karjerā vari aiziet virsnieku līmenī. Un tad Latvijas Jūras akadēmijā mēs varam studēt līdz pat doktorantūrai.
Ieva Siliņa: Vai tev ir kādas labas atmiņas vai kāds stāsts no sava mācību laika?
Ieva Demjanenko: Mūsu mācību laiks ir diezgan zināšanām bagāts, jo mums ir diezgan daudz jāapgūst, lai varētu vadīt lielus kuģus. Tāds spilgtākais, kas mums parasti notiek, ir SOLAS kursi – tie ir jākārto jebkuram cilvēkam, kurš strādā uz kuģa, arī ja tu strādāsi uz pasažieru kuģa, pieņemsim, par bārmeni vai kādu citu profesiju. Arī tad būs nepieciešams šis sertifikāts, lai tu varētu izdzīvot jūrā, mācētu evakuēties un dažādu briesmu brīžos pasargāt sevi un varbūt palīdzēt kādam citam.
Viens no pārbaudījumiem šī sertifikāta kārtošanai ir lekšana ūdenī ar hidrotērpiem. Latvijas Jūras akadēmijā tam pieiet ļoti nopietni, mums ir savs mācību pontons pie Daugavgrīvas cietokšņa un mēs lecam Buļļupē. Tas parasti notiek tādos diezgan skarbos apstākļos, kad ir jau oktobris un dažām grupām jau bija arī ledus. Mēs lecam iekšā ūdenī un mēģinām ierāpties plostā. Tā ir tāda kārtīga saliedēšanās grupai, jo mums ir jāpalīdz vienam otram – hidrotērpos ieplūst ūdens un tas paliek ļoti smags, bet tev ir jāmēģina aizairēties ar rokām līdz tam plostam un jāmēģina tajā iekļūt. Man liekas, ka tas ir viens no tādiem jautrākajiem piedzīvojumiem, kas skar jebkuru Latvijas Jūras akadēmijas studentu. Tā ka nāciet pie mums arī pēc piedzīvojumiem!
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
