Kas ir lietu internets un kā tas var reāli noderēt cilvēkiem? Par to Radio SWH ētera personībai Ievai Siliņai stāsta Jans Jelinskis, globālā lietu interneta sakaru operatora 1NCE tehniskais direktors un zinātņu doktors telekomunikācijās un Krišjānis Nesenbergs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks un tehnoloģiju un uzņēmuma “Husky Sense” līdzdibinātājs.
Ieva Siliņa: Pastāstiet, kas īsti ir lietu internets?
Krišjānis Nesenbergs: Reizēm lietu internetu uztver kā izklaides objektu – smuka mantiņa, kura mani visu dienu filmē, liek video Youtube un tamlīdzīgi. Un tad ir citas gudrās lietas, kurām ir tā īstā pievienotā vērtība un kurus mēs ikdienā nemaz tā nepamanām tieši tāpēc, ka tās mums ir atņēmušas kaut kādu lieku darbu vai lieku grūtību – tās ir tās īstās lietas, kuras mums vajadzētu, nevis tos smukos gadžetus.
Ieva Siliņa:Bet kā ir ar viedajiem pulksteņiem, kuri mēra, kā tu guli un kā tev sirds darbojas? Tas taču ir ieguldījums veselībā?
Krišjānis Nesenbergs: Tas nav tik viennozīmīgi. Ļoti bieži pētījumi rāda, ka jā – ir forši paskatīties, bet īstenībā cilvēki no tā neko neiegūst. Paradums pats no sevis nemainās tāpēc, ka tev ir tā iekārta. Paradumus vajag mainīt pēc būtības un tad varbūt tev tā iekārta palīdzēs. Bet tas vien, ka tev ir kaut kāds gadžets, nenozīmē, ka tev kaut kas dzīvē uzlabosies.
Jans Jelinskis: Bet tagad paņemam to gadžetu un piestiprinām pie gotiņas vai pie jebkura cita mājdzīvnieka un mēs saņemam ļoti daudz papildus informācijas. Piemēram, sensors, kas izseko kustības – mēs redzam, kā tā gotiņa kustās vakar, šodien, rīt plus mīnus tāpat. Un pēkšņi mēs pamanām, ka šis kustību šablons mainās, ka gotiņa vairāk guļ, mazāk kustās. Un, pirms vēl mums reāli ir redzams, ka šai gotiņai ir kaut kāda problēma, veterinārārsts ar šo informāciju jau var atnāk un pateikt: “Ej, mums te ir problēma!”, un mēs ļoti ātri varam sniegt palīdzību tai gotiņai. Pievienotā vērtība – mazākas izmaksas, nevajag apstādināt procesu, vairāk pieniņa.
No industrijas puses tas ir tāds praktiskais, neromantiskais koncepts, bet tiešām šis te viedpulkstenis pie gotiņas rada pievienoto vērtību.
Ieva Siliņa: Sarunas laikā vairākkārt tika pieminētas velkājamās ierīces. Pastāsti sīkāk, kas tās īsti ir?
Krišjānis Nesenbergs: Daudzi ar velkājamām ierīcēm saprot vienkārši kaut kādu viedpulksteni vai gudrās brilles. Bet manā uztverē tam būtu jābūt apģērbam, kurš pilda savu normālo apģērba funkcionalitāti, bet tam papildus ir klāt kaut kāda gudrība. Tādā vienkāršākā situācijā varbūt tie ir skriešanas apavi, kuri tev ļauj saprast kā tu skrien. Bet tas, pie kā mēs vairāk strādājam ir apģērbs, kurš spēj analizēt kā tu kusties reālā laikā un rekonstruēt tavas kustības vai nu priekš kaut kāda sporta vai medicīniskiem mērķiem, vai vienkārši izklaidei – varbūt datorspēlē tavu avatāru animēt reālā laikā, kā tu kusties. Bet svarīgi, ka tas tiešām ir kā apģērbs, nevis ka tu apkaries ar kaut kādām smagām mantām, kuras nav ērti lietot. Mērķis ir iestrādāt daudzus mazus sensoriņus apģērbā tā, lai tas ir mazgājams un lietojams ikdienā.
