Raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs iztaujās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku par pieminekļu demontāžu, skolu remontiem, jauniešu sportu un citiem aktuāliem jautājumiem.
Jūs esat vērsies Pieminekļu padomē ar aicinājumu demontēt 8 komunisma un Krievijas imperiālisma simbolus Rīgas pilsētvidē. Par kuriem konkrēti objektiem ir runa?
Protams, tas ir de Tolli piemineklis Esplanādē, par ko jau vairākus mēnešus vai pat gadus notiek diskusija sabiedrībā. Tāpat arī piemiņas akmens Puškinam, vairākas plāksnes, kā arī Ķeizerakmens, kas atrodas pa ceļam uz Mangaļsalas Austrumu molu. Šādiem imperiālisma simboliem no Rīgas pilsētvides ir jāpazūd. Šie objekti nav izvēlēti voluntāri, bet gan balstoties uz vēsturnieku un zinātnieku atzinumiem.
Vai tie ir pēdējie šādi simboli, kas Rīgā vēl atrodas?
Mums nav apzinātas pilnīgi visas plāksnes, kas ir pilsētā. Rīga ir liela, ēkas ir dažādas un pārsvarā šādas plāksnes atrodas uz privātpersonu ēkām. Tāpēc es sociālajos tīklos lūgšu cilvēkus sūtīt informāciju par vietām, kur atrodas šādas plāksnes.
Brīvības pieminekļa pakājē ir uzraksti latviešu, angļu, vācu un krievu valodās. Mans priekšlikums ir Pieminekļu padomei izvērtēt iespēju, ka varbūt šajā vietā krievu valodu aizstāt ar franču valodu.
Jūnija beigās Rīgas dome nolēma atvēlēt vairāk nekā piecus miljonus eiro skolu remontiem. Kas tiks remontēts?
Mums ir noslēgti līgumi par 73 dažādiem objektiem izglītības iestādēs. Kopējā summa šiem darbiem ir aptuveni 25 miljoni eiro. Lielākā daļa no šī finansējuma nāk no valsts aizdevumiem, un tikai trīs miljoni ir no pašvaldības budžeta. Remonti tiks veikti gan bērnudārzos, gan skolās un tiek plānoti dažādi uzlabojumi, piemēram, iekštelpu atjaunošana, jaunu sporta laukumu izbūve, žogu nomaiņa un celiņu sakārtošana.
Šomēnes izskanēja ziņas, ka “Ghetto Games” pasākumi Grīziņkalnā notiks tikai līdz sezonas beigām. Kāda tur ir situācija?
“Ghetto Games”, protams, vēlas palikt Grīziņkalnā, kas ir bijusi viņu vieta visus šos padsmit gadus. No savas puses mēs kā prioritāti noteicām bērnu un jauniešu sportu, ka tam ir jāsaglabājas Grīziņkalnā. Un šobrīd var redzēt, ka abas biedrības ir atradušas kopīgu valodu un ir atrasti kompromisi abām pusēm. Mūzika tiks izslēgta pulksten 22.00 un pēc tam pasākumi tiks apziņoti tikai ar mikrofonu, papildus mērot skaņas stiprumu.
Šobrīd šie pasākumi tiek pieteikti kā publiskie pasākumi, līdz ar to pašvaldības līgums neietekmē šo jautājumu. Pasākumi var notikt, ja tiem ir saskaņojums.
Par sportu turpinot, izskanēja ziņa, ka Rīgas sporta manēžas atjaunošanā 3 gadu laikā ir ieguldīti 2,35 miljoni eiro. Kas ir mainījies un kam šī ēka tiks izmantota?
Manēža bija morāli un fiziski nolietota, bet mēs uzskatījām, ka tā ir jāsaglabā un jāatjauno, nevis jānojauc. Šobrīd ēka ir nosiltināta, uzstādīti saules paneļi, ielikti jauni logi. Ir atjaunoti skriešanas celiņi un turpinās darbi pie iekštelpu atjaunošanas.
No šejienes mums nāk 3 olimpieši un sezonā te nāk sportot pat 500 jauniešu dienā. Olimpieši ir izteikuši milzīgu pateicību par to, ka šī manēža piedzīvo jaunu elpu un ka te atkal varēs trenēties.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
