Raidījumā “Saka Rīga” par pašvaldību izlīdzināšanas fondu, reemigrāciju, lēno tūrismu un citiem aktuāliem jautājumiem Ainārs Rutkēvičs iztaujā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku
Latvijas Pašvaldību savienība tikās ar valdības pārstāvjiem, lai runātu par nākamā gada budžetu un lēmumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Kā Rīgai izskatās šie dažādie valsts pieņemtie lēmumi?
Iepriekšējos gados valdības pieņemtie lēmumi visām Latvijas pašvaldībām kopumā ir izmaksājuši aptuveni 200 miljonus eiro. Ja notiek nodokļu reforma, nākamajā gadā tas izmaksā vismaz 90,7 miljonus, un aiznākamajā gadā šie paši lēmumi nozīmē jau 148 miljonu robu visu Latvijas pašvaldību budžetos. Mēs redzam šo vēlmi mainīt nodokļus un labi saprotam, ka ir svarīgas iniciatīvas, piemēram, drošība. Tomēr mēs nejūtam, ka pašvaldības būtu iesaistītas kā pilnvērtīgi sarunas partneri.
Mēs redzam, ka izlīdzināšanas fondu skaitļi joprojām aug. Rīga pagājušā gadā iemaksāja 126 miljonus, šajā gadā – 133 miljonus. Nākamajā gadā mums šī summa pieaug jau līdz 138 miljoniem. Tātad divu gadu laikā mums ir 12 miljoni robs, par ko mēs varētu uzbūvēt veselu jaunu skolu.
Rīga uztur visu Latviju. Mēs saprotam, ka ir jāpalīdz, bet tai pat laikā Rīgas infrastruktūra ir nolietota, veidojas bedres uz ielām, skolās ir arvien vairāk nepieciešami remontdarbi. Visam naudas nepietiek, bet tai pat laikā mēs no Rīgas nodokļiem, no rīdzinieku naudas, esam spiesti atdot šogad 133 miljonus pašvaldību izlīdzināšanas fondā citu pašvaldību vajadzībām. Savukārt valsts šajā izlīdzināšanas fondā, atbalstot pašvaldības, iemaksā 35 miljonus. Nu 185 miljoni taču ir vairāk nekā 35 miljoni.
Vai ir redzams kāds risinājums šai problēmai?
Finanšu ministrija veidoja veselu darba grupu, kas ar to strādāja. Beidzās ar to, ka šis rezultāts neapmierināja nevienu no pusēm. Mums vajadzēja finanšu modeli, kur mēs redzam, ka tas ir taisnīgs arī pret Rīgu un rīdziniekiem. Tādu modeli mēs saņēmuši neesam.
Rīgas plānošanas reģions nesen rīkoja reemigrācijai veltītu domnīcu. Par ko tajā tika runāts un kādi bija secinājumi?
Rīgas plānošanas reģions piedalās reemigrantu atgriešanā Latvijā jau kopš 2018.gada. Rīgā pagājušā gadā atgriezās 2500 cilvēku, kas ir trešdaļa no visiem, kas atgriezušies Latvijā. Cilvēki, kas atgriežas, ir gados jauni cilvēki no 25 līdz 40 gadiem un 40% no tiem ir augstākā izglītība. Manuprāt, tie ir mūsu pašu cilvēki, kas mums ar atplestām rokām ir jāsagaida atpakaļ.
Līdzīgu domnīcu Rīgas plānošanas reģions nesen rīkoja arī par lēnā tūrisma potenciālu Rīgas reģionā. Kas ar to tiek saprasts?
Lēnais tūrisms ir tad, kad neizskrien visu vienā dienā cauri, bet apskatās padziļinātāk, viss notiek lēnāk. Tur ir arī saistība ar cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bērniem, vecākiem cilvēkiem, kas nevar ātri pārvietoties.
Lai tūrisms notiek daudz kvalitatīvāk. Nevis noskriet, piemēram, gar kādu māju, fiksi nobildē un aiziet prom atpakaļ uz lidmašīnu, bet drīzāk tā, ka cilvēks ilgāku laiku pavada šeit. Tas nozīmē arī lielākus ienākumus mūsu uzņēmējiem un pienesumu un sildīšanu valsts ekonomikai.
Šonedēļ paziņojāt, ka izskatīšanai pašvaldības sēdē virzīsiet jautājumu par Barklaja de Tolli pieminekļa novākšanu. Iepriekš Pieminekļu padome teica, ka tam nevar ķerties klāt. Kas ir mainījies?
Tātad Pieminekļu padome teica, ka tas ir vairāk politisks lēmums un viņi kā mākslinieki, kā attiecīgi jomas eksperti negrib pieņemt pašu lēmumu par vai pret. Bija lielas sabiedrības diskusijas un arī Pieminekļa padome norādīja, ka tad politiķiem pašiem jāpieņem lēmums. Nu tad to mēs arī darīsim. Esam saņēmuši arī pozitīvu atzinumu no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes par to, ka postaments, kas atrodas zem Barklaja de Tolli statujas, arī drīkst tikt pārvietots.
Visi šie pieminekļi tiks pārvirzīti uz īpašu pieminekļu ekspozīciju Varoņu ielā, kur tos visus varēs izstādīt un tad arī apskatīties, līdzīgi kā tas ir Lietuvā.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
