Žurnālists Ainārs Rutkēvičs sarunājas ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi par iemesliem, kāpēc Rīgā atcēla plānoto metrobusa līnijas būvniecību.
Pagājušajā nedēļā izteicāties, ka Rīgā, visticamāk, neīstenos plānoto metrobusu projektu, bet saglabās finansējumu Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošanai. Vai varētu par šo pastāstīt plašāk?
Satiksmes ministrija šobrīd ļoti cīnās par finansējumu Rail Baltica projektam, jo iepriekš izskanējušās izmaksu aplēses ir krietni par mazu un finansējuma deficīts ir gana liels. Rīgai pie iepriekšējā ministra bija vienošanās, kas tika arī valdībā akceptēta, ka būs nauda gan Dienvidu tilta ceturtajai kārtai, gan metrobusam – atsevišķai līnijai uz Ikea un Sāgas veikaliem. Tagad satiksmes ministrs nāca ar piedāvājumu abu šo projektu naudu pārdalīt uz Rail Baltica. Protams, Rīgai tas būtu ļoti sāpīgi, tāpēc pēc garām sarunām tika panākta vienošanās, ka vienu projektu Rīga tomēr patur.
Mans viedoklis bija, ka mums jāpatur Dienvidu tilta ceturtā kārta, jo tas ir finansiāli ietilpīgāks projekts. Turklāt šim projektam ir derīguma termiņš – ja pēc 8 gadiem netiek sākts būvēt, tad projektam ir jātaisa atsvaidzināšana. Projektam jau 2017. gadā faktiski bija pielemts Eiropas finansējums – valdība pielēma, ka dos, un tad atkal atņēma.
Bet mēs nekādā gadījumā neatsakāmies no metrobusa līnijas, mēs turpinām darbus, turpinām atsavināt zemes. Arī no satiksmes ministra bija solījums, ka nākamajā periodā šo naudu varētu pārdalīt no zaļā sabiedriskā transporta programmām. Nākotnē tādiem projektiem kā Dienvidu tilta ceturtā kārta, kas vairāk atvieglo un uzlabo auto infrastruktūru – tādiem projektiem būs aizvien mazāk Eiropas nauda. Bet aizvien vairāk būs tādiem zaļā kursa virzieniem kā zaļš sabiedriskais transports.
Daļā sabiedrības joprojām ir stipri liela neizpratne par to, kas īsti ir metrobuss.
Metrobusi ir dažādi, bet galvenā doma ir, ka tas ir sabiedriskais transports uz riteņiem – tas var būt trolejbuss, autobuss – kurš brauc pa savu neatkarīgu brauktuvi. Krustojumi ir aprīkoti ar informācijas devējiem, lai ieslēdzas zaļā gaisma. Līdz ar to tas ir ļoti ātrs riteņu sabiedriskais transports, mūsu gadījumā tas būtu bijis trolejbuss. Faktiski tas būtu kā lētāks tramvaju analogs, jo tramvaja līniju izbūvēt maksātu 2 – 3 reizes dārgāk.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
