Pasaules čempionāts Latvijas hokeja izlasei noslēdzās 9. vietā, tomēr nesasniedzot ceturtdaļfinālu. Raidījumā “Vakara sporta stunda” Latvijas hokeja izlases vārtsargs Kristers Gudļevskis atskatās uz čempionātā piedzīvoto – iegūto vietu, dramatiskāko un labāko spēli ar Slovākijas izlasi, kā arī paskaidro daudzu apspriesto septiņu kilogramu zudumu un lielo atbildību, kas spēlētājiem pat murgos rādoties.
Kopš Latvijas izlase spēlē elites divīzijā – 27 čempionātus, tikai sešas reizes izlase ir ieņēmusi augstāku vietu par šī gada sasniegto devīto pozīciju. Gudļevskis atzīst, ka iegūtā devītā vieta ir objektīva: “Ja skatās arī no sastāviem, man liekas, ka šis bija viens no spēcīgākajiem čempjiem uz papīra, kāds vispār bijis, runājot par pretiniekiem. Tāpat mēs šogad iespēlējam daudz jaunos – septiņi debitanti. Tā, ka devītā vieta, – protams, gribas augstāk, bet jābūt pateicīgiem par to, kas ir.”
Viens no apspriestākajiem notikumiem bija Gudļevska zaudētie septiņi kilogrami spēlē ar Slovākiju, ko vārtsrags skaidro: “Fiziski tā bija grūta spēle. Tā nebija pirmā reize, kad es cīnos spēles laikā ar krampjiem, un man tā bijusi problēma jau pirmstam un būs arī nākotnē. Tas stāsts pa lielam jau ir vienkāršs, – ja tu pazaudē pārāk daudz šķidruma, sāc krampēties.” “Galvenais panākt, lai muskuļi līdz galam nesakrampējas, jo tad gan – spēle beigusies,” stāsta Gudļevskis, “Tad ir tāda staigāšana pa oglēm nedaudz. Labi, ka man ir bijusi daudz pieredze ar to.”
Vārtsargs piekrīt, ka spēle pret Slovākijas izlasi bijusi labākā Latvijas izlases spēle čempionātā: “Es domāju, jā, no tā cīņas spara. Tas, kā puiši atdevās tajā spēlē, man liekas, tā bija milzīga plus zīme. Arī priekš faniem, man liekas, – vispār priekš faniem čempionāts bija emocionālajā ziņā – bija pilna buķete visa čempionāta laikā, bet Slovākijas spēle noteikti bija labākā mūsu izpildījumā.”
Tāpat Gudļevskis atzīst, ka spēlēt izlasē ir ļoti liela atbildība: “Es ar vienu no izlases spēlētājiem runājām par to: “Gudi, man murgos rādās, ja mēs izkrītam no grupas. Kā mēs varam braukt atpakaļ mājās?” Un es domāju, – paldies dievam, ka tu to pateici, man tieši tādas pašas sajūtas. Beidzot varu nokratīt to no sirds. Tas nemaina faktu, ka tā ir milzīga atbildība spēlēt Latvijas hokeja izlasē. To tu vari just arī, kā cilvēki seko, cik aizrautīgi Latvijā un cik daudz cilvēku tam visam seko. Tu tiešām vēlies parādīt to labāko sniegumu.”
