pirmdiena, 16. septembris
SākumsSabiedrībaAr karstām sirdīm un vēsu prātu. Kā izšķirošos notikumus Latvijā 90. gados...

Ar karstām sirdīm un vēsu prātu. Kā izšķirošos notikumus Latvijā 90. gados atminas Ārlietu ministre Baiba Braže

Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” viesojas Ārlietu ministre Baiba Braže, kura atminas izšķirošos notikumus 90. gados, kas saistīti ar integrāciju gan Eiropas Savienībā, gan arī NATO. “Tie uzdevumi jau bija grandiozi,” par tā brīža notikumiem teic Braže.

Laiks, kad visu var izdarīt, 90. gadu vidu Latvijā atminas ministre: “Tie uzdevumi jau bija grandiozi. Mums bija jāizved Krievijas armija, jāpanāk, ka Krievijas armija iziet no Latvijas, jo joprojām līdz pat 94. gada (1994. gads – aut.) augusta beigām Latvijā atradās diezgan nozīmīgi spēki. Tā kā šogad svinēsim 30 gadus.” Tāpat Skrundas lokatora jautājums, militārpersonu un viņu ģimenes locekļu atrašanās šeit, Latvijā, bijis liels jautājums dienaskārtībā.

Ņemot vērā visu notiekošo, šķiet, neiespējamā misija paveikt iecerēto, no kurienes radusies pārlieciība un sajūta, ka viss ir iespējams? “Tas bija galvenais uzdevums – tā armijas izvešana, jo par kādu valsts suverenitāti īsti var runāt, ja tavā teritorijā ir citas armijas karaspēks, ko tu neesi aicinājis, kas tev ir bijis okupācijas armija. Bet, kā parasti, latvieši – karstām sirdīm, vēsiem prātiem, soli pa soli to arī visu darīja,” stāsta Braže.

Viņa turpina: “Praktiskais uzdevums bija, protams, vest divpusējās sarunas ar Krieviju pašu, kas tika darīts, bet bija skaidrs, ka divpusēji tas būs grūti panākams, jo pārliecināt Krieviju, ka tai ir kaut kur jāpamet kādas valsts teritoija, mēs no vēstures zinām, ka tas nav tas vieglākais jautājums.”

Ar palīdzību gan Eiropas Drošības sadarbības organizācijā, gan ANO ģenerālasamblejā, gan ar ASV prezidenta Klintona un ziemeļvalstu atbalstu tas arī izdevies.

“Tā kā bija vesela rinda tādu izšķirošu momentu, kur ne tikai mūsu pašu tāds devums, zināšanas, patriotisms un tāda stundu neskaitīšana bija vajadzīga, bet kur tiešām bija vajadzīga starptautisko kolēģu iesaiste. Tā kā tas viss kopumā deva arī rezultātu,” norāda Ārlietu ministre.

Raidījums tapis ar NATO publiskās diplomātijas divīzijas atbalstu. Tā vadītāji Inese Vaikule, Agnese Vasermane un Ainārs Rutkēvičs 20 raidījumos pievērsīsies dažādiem jautājumiem, kas skar NATO un Latvijas ceļu kopā ar to divās desmitgadēs.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Jaunums pirms Baltijas Volejbola līgas sezonas – FRACHT Baltijas Superkauss

Straujiem soļiem tuvojas volejbola sezonas sākums un, kā vēl labāk sagatavoties, ja ne mērojot spēkus ar kaimiņiem! 14. un 15. septembrī, 14 dienas pirms...

POPULĀRĀKIE