“Kiberpēdas” ir jauns raidījums “Radio SWH” ēterā, kas pētīs un meklēs atbildes digitālās vides jautājumos. Pirmajā raidījumā viesojas “Cert.lv” kiberdrošības analītiķe Dana Ludviga, lai pastāstītu par vienkāršiem principiem, kā sevi pasargāt digitālajā vidē un arī mājās no kiberdrošības perspektīvas.
“Pirmā lieta, ko noteikti es ieteiktu, ir veikt atjauninājumus it visam, – kaut klausoties radio, mēs varam mierīgi ieiet savā telefonā un pārbaudīt, vai gadījumā iestatījumos mums nevajag atjaunot savu operētājsistēmu,” par drošu rīkošanos digitālajā vidē iesaka Ludviga. Lai gan atjauninājumi nereti asociējas ar vīrusiem vai nevajadzīgām funkcijām, tie ir svarīgi no drošības aspekta.
Otra lieta, ko nosauc kiberdrošības analītiķe, ir droša piekļuve saviem kontiem: “Ir jābūt drošām parolēm un ieteicamākais būtu šim otram faktoram, kā mēs varam sevi autentificēt.” Talkā var ņemt lietotnes, piemēram, “Google authenticator”, kurā uz īsu brīdi “izlec” kods, kas tiek pieprasīts, lai attiecīgajā vietnē ielogotos. Tāpat arī neizpaliek uzņēmuma datu izpēte, atsauksmju meklējumi, piemēram, iepērkoties nezināmā interneta veikalā.
Cilvēki bieži vien neaizdomājas par viedierīču lietošanu mājās – digitālās mājas, gudri apkures katli un dažādas citas ierīces, kas tiek vadītas ar bezvadu interneta palīdzību. “Mūsdienās ir grūti atrast kādu mājsaimniecību, kam nav kaut kāda viedierīce,” nosaka Ludviga, “Nesen nopirku veļasmašīnu – tā paniski grib pieslēgties internetam, jo veļu citādāk nemazgās.”
“Arī tur ir daudzas vadlīnijas, kas ir jāievēro no kiberdrošības perspektīvas, jo tās arī ir iekārtas, kas ir eksponētas internetā,” viņa turpina, “Var pieslēgties kafijas aparātam un uzlauzt tavu bankas kontu, kas atrodas vienā “WiFi” tīklā saslēgts ar kafijas aparātu un iztukšo bankas kontu. Mēs esam redzējuši Latvijā arī uzbrukumus saules paņeļiem, apkures katliem un kam tik vēl ne – tie ir reāli uzbrukumi arī šeit, ne tikai kaut kur prom Amerikā vai kādās lielvalstīs.”
Tomēr, kā sevi pasargāt mājās? Pirmā lieta, ko iesaka eksperte, ir saprast, kādas viedierīces ir un kuras no tām ir pieslēgtas bezvadu internetam jeb mājas rūterim. Tad ķerties klāt paroļu nomaiņai – parasti ierīcēm iestatītas noklusējuma paroles, kas ir publiski zināmas – tai skaitā uzbrucējiem. “Diemžēl tas ir viselementārākais un visizplatītākais veids, kā viedierīces tiek uzlauztas,” papildina Ludviga.
Tāpat regulāri jāveic atjauninājumi, kā arī ir vērts papētīt, vai visas funkcijas ir nepieciešamas, atslēdzot nevajadzīgās. “Pēdējais solis ir pašam “WiFi” vai bezvadu internetam ideālā gadījumā izveidot viesu tīklu – arīdzan tāpat maršrutētāja vai rūtera aizmugurē ievadot datus, izveidojot viesu tīklu visām savām viedierīcēm, un viedierīces salikt viesu tīklā, lai tās savā starpā komunicē, bet, lai mans dators, it sevišķi, ja tas ir darba dators, un es strādāju no mājām, būtu pasargāts no šī draudu vektora,” viņa iesaka.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
