No valsts galvenā ierēdņa līdz apsūdzētā statusam – tā savu pēdējo gadu pieredzi raksturo bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Raidījumā “Virziens” viņš skaidro savu lomu tā dēvētajā “Kariņa lidojumu” lietā, runā par politisko atbildību un atzīst, ka šī pieredze viņu personīgi ir smagi ietekmējusi.
Citskovskis uzsver, ka lēmums izmantot speciālos avioreisus bijis politisks, nevis ierēdniecības iniciēts. Pēc viņa teiktā, premjers kopā ar biroju izvēlējies konkrētos reisus, bet Valsts kanceleja nodrošinājusi organizatorisko izpildi. “Kariņa kungam bija vēlme dzīvot līdzīgi kā Makronam un Merkelei,” saka Citskovskis, piebilstot, ka citu valstu līderu izmantotais komforts radījis vēlmi neatpalikt.
Tieši atbildības jautājums, viņaprāt, kļuva par centrālo konfliktu. Sabiedrībā pieaugot kritikai, viņš sagaidījis skaidru politisko atbildību, taču piedzīvojis pretējo. “Tas sāpīgākais visā tajā iznākumā ir tas, ka tad, kad ir jāatbild par to… tad sāk stāstīt Džūkstes pasakas,” viņš norāda. Citskovskim tiek pārmesta nepietiekama uzraudzība un tas, ka viņš nav atcēlis pasūtītos reisus, taču viņš apgalvo, ka likumiski viņam šādu pilnvaru neesot bijis un šo jautājumu nāksies izšķirt tiesā.
Pēc skandāla sākuma, kā stāsta Citskovskis, sekojušas sarunas par atbildības uzņemšanos. Viņš lieto piesardzīgu formulējumu, tomēr citē iespējamo piedāvājumu: “Uzņemies vainu, un mēs sakārtosim divas lietas – gan šo kriminālprocesu, gan, iespējams, sakārtosim arī šo disciplinārlietu.” Šo brīdi viņš raksturo kā robežšķirtni, kad sapratis – atbildība tiek pārlikta uz viņu.
Drīz pēc publiskas uzstāšanās viņš tika atstādināts no amata un pret viņu ierosināta disciplinārlieta. Vēlāk tiesa abus šos lēmumus atzina par prettiesiskiem. Kopējo situāciju Citskovskis formulē lakoniski: “Tu saproti, ka tu cīnies viens pret valsti.” Viņa ieskatā Latvijā joprojām nav skaidras robežas starp politisko lēmumu pieņēmējiem un administratīvo atbildību.
Citskovskis uzskata, ka viņa lieta sūta skaidru signālu pārējiem ierēdņiem – neriskēt un stingri turēties pie likuma burta. Iniciatīva, kas pārsniedz formālo ietvaru, var kļūt par pamatu personīgai atbildībai. Tas, viņaprāt, neveicina drosmīgus un ātrus lēmumus valsts pārvaldē.
Sarunas noslēgumā Citskovskis atklāti runā par personīgo cenu, ko šī pieredze prasījusi. “Emocionāli es esmu salūzis,” viņš atzīst. Šobrīd viņš vada Eiropas Savienības finansētu IT projektu un nav pilnībā aizgājis no valsts pārvaldes, taču motivācija atgriezties augstā amatā esot būtiski mazinājusies.
Pilnu raidījumu “Virziens” skaties un klausies ierakstā!
