Šoreiz raidījumā “Kiberpēdas” viesojas “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, lai pastāstītu par tēmām, kuras krāpnieki uzķēruši un joprojām aktīvi liek lietā, lai izkrāptu Latvijas iedzīvotājiem miljonus. Tāpat eksperts skaidro, kāpēc pat brīdī, kad krāpnieku shēmas digitālajā vidē ir gana bieži apspriestas, cilvēki joprojām tām notic.
“Man diemžēl nākas atzīt, ka jau vairāk kā gadu ir pāris lietas, ko krāpnieki ir uzķēruši, kā ļoti labi strādājošas pret Latvijas iedzīvotājiem, un ir pāris tēmas, kas viņiem ļoti labi nodrošina šos te inficētos, naudu zaudējušos. Tas ir CSDD, kura vārdā tiek izsūtīti viltus paziņojumi par to, ka jums ir sods un aicināts pieslēgties, lai to nomaksātu,” norāda kiberdrošības eksperts.
Otra krāpšanas shēma ir izmantot kādas neeksistējošas tiesvedības paziņojumus, turpina Mālkalnietis: “Protams, mums vēl arī pievienojās pagājušā nedēļā – e-veselība – arī tēma, uz ko ļoti daudzi tomēr uzķeras un, meklējot īsto e-veselību, nonāk pie krāpnieku veidotajiem atdarinājumiem.” Šos atdarinājumus krāpnieki veido kā sponsorētās saites “Google”.
“Attiecīgi, ja jūs lietojat e-veselību tikai dažreiz, pameklējat “Googlē”, nospiežat pirmo saiti, ejat itkā uz e-veselību, piepeši saka – pievienojaties ar internetbanku, kas ir diezgan standarta metode. Vienīgā nelaime, ka jūs jau neejat uz e-veselību, jūs tos uzbrucējus ielaižat savā internetbankas kontā, no kura viņi cenšas nozagt naudu.”
Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, izkrāptas naudas summas un krāpšanas gadījumi sarūk, taču joprojām tie ir miljoni no Latvijas iedzīvotāju maciņiem – šī gada pirmajā pusgadā izkrāpti 5,4 miljoni eiro, ziņo Finanšu nozares asociācija. Digitālā krāpniecība ir plaši apskatīta, tāpēc – kāpēc cilvēki joprojām iekrīt krāpnieku nagos?
“Cilvēkiem ir dažas sāpīgas tēmas, kurām viņi atslēdz savu kritisko domāšanu – tie paši sodi, tiesas un tādas uzrunas, kas pat ļoti apdomīgus cilvēkus izsit no tās standarta lēmumu pieņemšanas kārtības, un viņi sāk kaut ko klikšķināt savās mazajās iekārtās,” skaidro Mālkalnietis, minot piemēru – sestdienu vakaros neviena valsts iestāde parasti paziņojumus nesūta.
“Summas, ko nozog varbūt pusgada garumā, saskaitot, varbūt liekas – nav nemaz tik traģiski, gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekš, bet ir nedēļas, kad vienā nedēļā ir pusmiljons zaudējumu no krāpniekiem Latvijas iedzīvotājiem,” viņš norāda, “Tie ir tikai tie, kas ir sapratuši, ka viņi ir apkrāpti un aizgājuši uz policiju ar iesniegumiem. Tāpēc tās reālās summas, iespējams, ka brīžiem ir lielākas.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
